Glutamīnskābe

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Glutamīnskābe
L-glutamic-acid-skeletal.png L-glutamic-acid-3D-sticks.png
L-glutamīnskābes struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula C5H9NO4
Molmasa 147,13 g/mol
Blīvums 1538 kg/m3
Kušanas temperatūra 248 °C
Viršanas temperatūra -
Izoelektriskais punkts 3,22

Glutamīnskābe (Glu, 2-aminopentāndiskābe, d-α-aminoglutārskābe, C5H9NO4) ir dzīvo organismu aminoskābe. Kristalizējas no ūdens kā bezkrāsaini plāksnīšveida kristāli.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glutamīnskābe ir svarīga olbaltumvielu sastāvdaļa, tā organismā atrodas arī dažu mazmolekulāru vielu sastāvā un brīvā veidā.

Bioloģiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glutamīnskābe kopā ar glutamīnu ir svarīga slāpekļa vielmaiņas sastāvdaļa. Tā pieder arī pie neiromediatoriem (tā saucamā ierosinošā aminoskābe).

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glutamīnskābi un tās sāļus (glutamātus) to garšas receptoru stimulējošās iedarbības dēļ lieto kā garšas pastiprinātājus (E620 — glutamīnskābe, E621mononātrija glutamāts, E622monokālija glutamāts, E623kalcija diglutamāts, E624monoamonija glutamāts, E625magnija glutamāts). Pārlieku liela šo pārtikas piedevu uzņemšana var izraisīt veselības traucējumus, tostarp paātrinātu sirdsdarbību, galvassāpes, muskuļu vājumu, jutības samazināšanos pakauša un muguras daļā, kā arī vemšanu.[1]

Medicīnā glutamīnskābi lieto kā stimulējošu preparātu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lilita Ozola (2003). Pārtikas piedevas. Rīga: SIA „Neo”. 36—37. lpp. ISBN 9984-9649-0-6.