Aspartāms

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aspartāms
Aspartame.svg
Aspartāma struktūrformula
Citi nosaukumi L-aspartil-L-fenilalanīnmetilesteris
CAS numurs 22839-47-0
Ķīmiskā formula C14H18N2O5
Molmasa 294,301 g/mol
Blīvums 1347 kg/m3
Kušanas temperatūra 519 K (246 °C)

Aspartāms ir mākslīgs nesaharīdu saldinātājs, kas ir 200 reizes saldāks par saharozi, un to parasti lieto kā cukura aizstājēju pārtikas produktos un dzērienos.[1] Tas ir asparagīnskābes / fenilalanīna dipeptīda metilesteris. Aspartāms pirmo reizi tika izgatavots 1965. gadā, un ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) 1981. gadā to apstiprināja lietošanai pārtikas produktos.[2]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā salduma dēļ, kas ir aptuveni 180 līdz 200 reizes lielāks kā saharozei, aspartāmu mēdz pievienot pārtikai un zālēmsaldinātāju un cukura aizvietotāju (pārtikas piedeva E951).[3][4] Organismā aspartāms sadalās par metilspirtu un to veidojošo asparagīnskābi un fenilalanīnu. Salīdzinot ar saharozi, saldās garšas izjūta no aspartāma parādās lēnāk, taču saglabājas ilgāk. Tomēr aspartāmam kā saldinātājam ir arī trūkumi — tas ir karstumneizturīgs un nestabils skābā vidē, tādēļ aspartāms nav derīgs termiski apstrādājamas un skābas pārtikas saldināšanai.[5]

Aspartāmu nav arī ieteicams uzņemt cilvēkiem ar fenilketonūriju, jo viņu organisms nespēj pārstrādāt no aspartāma radušos fenilalanīnu, tādēļ tiem saldinātāju maisījumiem, kuru sastāvā ir aspartāms, marķējumā jābūt brīdinājumam „satur fenilalanīnu”.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. PubChem. «Aspartame». pubchem.ncbi.nlm.nih.gov (angļu). Skatīts: 2021-02-19.
  2. Office, U. S. Government Accountability (1987-07-17). U.S. GAO – HRD-87-46 Food and Drug Administration: Food Additive Approval Process Followed for Aspartame, 18 June 1987.
  3. PubChem. «Aspartame». pubchem.ncbi.nlm.nih.gov (angļu). Skatīts: 2021-02-19.
  4. «"E 951"[CompleteSynonym] AND 134601[StandardizedCID] - PubChem Substance - NCBI». www.ncbi.nlm.nih.gov. Skatīts: 2021-02-19.
  5. 5,0 5,1 Lilita Ozola. Pārtikas piedevas. Rīga : SIA „Neo”, 2003. 41—42. lpp. ISBN 9984-9649-0-6.