Garna

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Garna
Antilope cervicapra (Linnaeus, 1758)
Garna
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
DzimtaDobradžu dzimta (Bovidae)
ApakšdzimtaAntilopju apakšdzimta (Antilopinae)
ĢintsGarnas (Antilope)
SugaGarna (Antilope cervicapra)
Garna Vikikrātuvē

Garna jeb Indijas antilope garna (Antilope cervicapra) ir viena no antilopju apakšdzimtas (Antilopinae) sugām, kas ir vienīgā suga garnu ģintī (Antilope). Tās dabīgais izplatības areāls aptver Indijas subkontinentu. 20. gadsimtā sugas populācija strauji samazinājās, un 2003. gadā Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) tai piešķīra gandrīz izmirstošas (angļu: near threatened) sugas statusu. 2001. gadā Indijas populācija bija apmēram 50 000 īpatņu.[1] Garnai ir 2 pasugas.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mātītēm un jauniem tēviņiem uz sāniem ir gaišāk brūna svītra
Jo tēviņš ir vecāks, jo tas kļūst tumāšks

Mūsdienās antilopes pamatā sastopamas Mahārāštras, Orisas, Pendžābas, Rādžastānas, Harjānas, Gudžarātas, Āndhra Pradēšas, Tamilnādas un Karnātakas štatos, kā arī ir nelielas, izolētas populācijas subkontinenta iekšzemē. Lai aizsargātu antilopes, Indijā ir izveidoti vairāki nacionālie parki un rezervāti.[3] Neliela antilopju populācija mīt arī Nepālā, tās lielums 2008. gadā sasniedza 184 īpatņus.[4] No Indijas antilopes regulāri ieklejo arī Pakistānā, bet Bangladešā tās mūsdienās ir izmirušas.[2][3] Savulaik garna tika introducētas Argentīnā un ASV. To populācija 21. gadsimta sākumā sasniedza 43 600 īpatņus.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garna ir neliela auguma antilope ar graciozu ķermeni, garām kājām un smalku galvu. Tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Antilopes ķermeņa garums ir 100—150 cm, augstums skaustā 60—85 cm, īsās astes garums 10—17 cm.[5] Tēviņa svars ir 20—57 kg, visbiežāk sverot ap 38 kg, mātītes svars ir 20—33 kg.[6] Garnai piemīt dzimumu dimorfisms un abu dzimumu matojums ir atšķirīgs. Abiem dzimumiem ir balts vēders, krūšu apakšējā daļa, gredzeni ap acīm un kāju iekšpuses. Mātītēm un jaunajām antilopēm ķermeņa mugurpuse un galva ir dzeltenbrūna, uz sāniem gaišāk brūna svītra. Tēviņiem pēc divu gadu vecuma mugurpuse un galva pamazām kļūst tumši brūnas. Vecumā tēviņi izskatās pilnīgi melni, arī gaišā svītra uz sāniem ar laiku izzūd. Ragi parasti ir tikai tēviņiem.[5][6] Tie sāk augt pirms tēviņa matojums sāk nomainīt krāsu, ragi ir kā savērptas spirāles, slaidi un gari, ar rievotu virsmu. Ragi aug 35—79 cm garumā, lai gan ļoti reti pārsniedz 58 cm garumu.[5][6]

Dzīves veids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzsākot bēgšanu, antilope sākumā izpilda augstus palēcienus gaisā
Garnas mazulis

Garnas uzturas atklātās ainavās un retinātos mežos, izvairoties no biezokņiem. Tās veido jauktas ģimeņu grupas, kuros ir 5—50 īpatņi.[5] Baru vada dominants tēviņš. Jaunie tēviņi veido vecpuišu barus.[5] Antilopes ir ļoti ātri dzīvnieki un īsās distancēs spēj sasniegt ātrumu 80 km/h.[5] Aukstā laikā antilopes ir aktīvas gaišajā diennakts laikā, bet vasarās, kad dienās ir ļoti karsts, tās barojas agri no rīta un vēlu pēcpusdienā, bet dienas laikā atpūšas ēnā. Barā vienmēr kāda mātīte uzmana apkārtni un, pamanījusi briesmas, ar skaļu brēcienu to paziņo visai ģimenei, vienlaicīgi augstu palecoties gaisā. Viss bars ar augstiem palēcieniem metas bēgt. Pēc pāris augstiem lēcieniem dzīvnieki pāriet uz parastiem lēkšiem.[5]

Indijas antilopes garna galvenie ienaidnieki savvaļā ir gepardi, vilki, šakāļi, tīģeri un leopardi.[5] Gepardi un tīģeri mūsdienās ir ļoti maz, tādēļ galvenie ienaidnieki ir vilki.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garna barojas ar dažādiem zālaugiem, dzinumiem, koku un krūmu pumpuriem, lapām un augļiem.[5] Antilopēm katru dienu ir nepieciešams ūdens, tādēļ vasarā tās noiet lielus attālumus no ūdens krātuvēm līdz labākajām barošanās vietām.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārošanās sezonas laikā pieaugušie tēviņi kļūst teritoriāli un nostiprina savu teritoriju, kas ir 1—17 ha liela. Mātīšu bari klejo apkārt, bet tēviņi cenšas tās aizkavēt savā teritorijā pēc iespējas ilgāk. Šāda ganīšanās cauri tēviņu teritorijām dažādos reģionos ilgst ļoti dažādi, no 2 nedēļām līdz 8 mēnešiem. Lai arī tēviņi enerģiski apsargā savas teritorijas, tuvcīņas ar asajiem ragiem izceļas ļoti reti, parasti tie viens otru cenšas iebiedēt, izrādot savus ragus un ieņemot pēc iespējas iespaidīgāku pozu.[5] Dzimumbriedumu mātītes sasniedz 8 mēnešu vecumā, bet parasti nepārojas līdz nav sasniegt 2 gadi. Tēviņi dzimumbriedumu sasniedz 18 mēnešu vecumā, bet tikai 2—2,5 gadu vecumā tie sasniedz fiziskos spēkus, lai konkurētu ar citiem tēviņiem.[6] Garna dzīvo līdz 15 gadiem.[6] Grūsnības periods ilgst 5 mēnešus, piedzimst viens mazulis. Kad mazulim ir apmēram 1 mēnesis, mātīte atkal sapārojas.[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garnai ir 2 pasugas:[2]

  • Antilope cervicapra cervicapra
  • Antilope cervicapra rajputanae

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]