Gaujas stāvie krasti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gaujas stāvie krasti 2015. gadā

Gaujas stāvie krasti (bieži saukti arī par Valmieras stāvajiem krastiem) ir vairākus simtus metrus garš 10-15 metrus augsts krasta atsegums Valmierā.[1] Gaujas stāvie krasti ir Valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfiskais dabas piemineklis,[2] kas ir pilnīgākais trešās virspalu terases nogulumu atsegums Gaujas senlejā.[3]

Šī ir īpaša vieta Gaujas krastā, ko iemīļojuši ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī tūristi jau no 19. gs. 70. gadiem.[1] 2013. gadā Gaujas stāvo krastu teritorijā Vidzemes Olimpiskais centrs atklāja Gaujas stāvo krastu Sajūtu parku.[4] Gaujmalas krastos bieži sastopamas krastu čurkstes un strauta zilspāres.[5]

Vispārējs raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaujas stāvie krasti 2015.gadā

Teritorija ir izvietojusies Gaujas trešās virspalu terases malā, Gaujas senlejas augšgalā, Burtnieka līdzenumā, Ziemeļvidzemes zemienē. To veido Gaujas otrās un trešās virspalu terases segmenti ar trešās virspalu terases nogulumu atsegumiem upes krastā - upes nogulumi ar tiem raksturīgiem gultnes un palienes slāņiem un slāņojuma struktūrām. Nogulumi raksturo Gaujas ielejas attīstības pirmatnējo etapu, kas sākās uzreiz pēc ledāju aizplūšanas — pirms aptuveni 11 000 gadiem.[6]

Bagātīgas sanesu plūsmas dēļ upes līmenis bija 10 metrus augstāks par esošo, jo sanesu (galvenokārt smalkas smilts) apstākļos dziļuma erozija bija neizteikta. Trešās virspalu terases atsegumi ir raksturīgi visai Gaujas senlejai, kas lejtecē savienojas ar Baltijas seno baseinu — Baltijas ledus ezera krasta līnija.

Upes sānu erozijas rezultātā ik gadu notiek atsegumu atjaunošanās (paplašināšanās), nobrūkot atsevišķām vietām no krasta kopā ar uz tās augošajiem kokiem. Pēc aptuvena novērtējuma stāvā krasta krauja atkāpjas ar ātrumu, kas nepārsniedz 0,5 metrus gadā.[6]

Devona smilšakmeņu iežus vislabāk var aplūkot braucot ar laivu, taču arī no stāvā krasta paveras iespaidīgs skats.[7]

Teritorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaujas stāvie krasti 2015.gadā

Atrodas Valmierā pie Jāņa Daliņa stadiona.[8] Dabas pieminekļa platība ir 20,95 ha.[6]

No 19. gs. 70. gadiem šī ir iecienīta atpūtas vieta, kur tikušies Valmieras skolotāju semināra audzēkņi un pasniedzēji, kā arī šeit sanākuši nelegāli grupējumi un latviešu revolucionāri.[1] 1930. gada krīzes laikā bezdarbniekiem bija jāved grants un akmeņi, lai nostiprinātu ceļu no Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas līdz stāvajiem krastiem gar Gauju.[1] Padomju Savienības laikā šī vieta tika īpaši atzīmēta tūrisma ceļvežos, jo to bija apmeklējis ASV komunistu partijas dibinātājs Džons Rīds.[1]

Šobrīd Gaujas stāvajos krastos ierīkots Sajūtu parks ar baskāju taku, kuras garums ir 2,7 kilometri.[9] Dabas taka ir papildināta ar dažādiem koordinācijas elementiem, kāpnēm un laipām. Sajūtu parkā ir labiekārtota infrastruktūra, kā arī pieejami dažādi tūrisma piedāvājumi gan individuāliem, gan grupu apmeklējumiem.[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Vīlistere I., Zepa R., Ence I. 2008. Teic man, Gauja, Valmieras stāstu. Valmiera, Valmieras Pilsētas pašvaldība, 5.lpp.
  2. Latvijas Vēstnesis. 2001. Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem. http://likumi.lv/doc.php?id=7487 Archived 2015. gada 23. oktobrī, Wayback Machine vietnē.. Resurss apskatīts 2015. gada 17. maijā.
  3. Āboltiņs O., Eniņš G. 1979. Gaujas senleja. Rīga, "Liesma", 45.lpp.
  4. Valmieras ziņas. 2014. Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks atklāj otro sezonu. http://valmieraszinas.lv/gaujas-stavo-krastu-sajutu-parks-atklaj-otro-sezonu/. Resurss apskatīts 2015.gada 17.maijā.
  5. Sajūtu parks. 2015. Apraksts. http://sajutuparks.lv/index.php/apraksts Archived 2015. gada 9. maijā, Wayback Machine vietnē.. Resurss apskatīts 2015.gada 15.maijā.
  6. 6,0 6,1 6,2 Ministru kabineta 175. noteikumu Pielikums Nr. 201. Ģeoloģiskais dabas piemineklis Valmieras Stāvie krasti. (MK 175. noteikumu piel. Nr. 201). Resurss apskatīts 2015.gada 17.maijā.
  7. Ašmanis K. 1937. Gauja ("Jaunais Zinātnieks Nr.7). Rīga, Valters un Rapa, 37.lpp.
  8. Valmieras Pilsētas pašvaldība. 2011. Gaujas stāvie krasti. http://visit.valmiera.lv/categories-lv/interesantas-vietas/visas/gaujas-stavie-krasti Archived 2013. gada 7. maijā, Wayback Machine vietnē.. Resurss apskatīts 2015.gada 17.maijā.
  9. Tūrisma attīstības valsts aģentūra. 2015. Gaujas stāvo krastu Sajūtu parks. http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/gaujas-stavo-krastu-sajutu-parks Archived 2016. gada 28. februārī, Wayback Machine vietnē.. Resurss apskatīts 2015. gada 17. maijā.
  10. Sajūtu parks. 2015. Sajūtu parks. http://sajutuparks.lv/. Resurss apskatīts 2015. gada 17.maijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]