Krastu čurkste

Krastu čurkste Riparia riparia (Linnaeus, 1758)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta	Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta	Bezdelīgu dzimta (Hirundinidae)
Ģints	Krastu čurkstes (Riparia)
Suga	Krastu čurkste (Riparia riparia)
Sinonīmi
Hirundo riparia
Krastu čurkste Vikikrātuvē

Krastu čurkste (Riparia riparia) ir neliela auguma bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas pieder krastu čurkstu ģintij (Riparia). Krastu čurkstei ir 6 pasugas.

Izplatība

Krastu čurkstei ir plašs izplatības areāls. Tas aptver visu Eiropu, Vidusjūras reģionu ieskaitot, daļu Āzijas ziemeļteritorijas un Ziemeļameriku. Tā ziemo Āfrikas dienvidu un austrumu teritorijās, Dienvidamerikā un Dienvidāzijā. Krastu čurkstes ir sastopamas no jūras līmeņa līdz 2100 metriem virs jūras līmeņa, bet lielākā daļa mājo zemienēs. Latvijā krastu čurkste ir parasta un izplatīta ligzdotāja, kas ligzdo lielākās vai mazākās kolonijās. Kolonijas visbiežāk izveidotas karjeros, stāvos upju krastos vai gravās. Lai arī krastu čurkste Latvijā ir sastopama visā teritorijā, tās izplatība ir nevienmērīga.

Vēsture

Krastu čurkste sauļojas upes krastā

Krastu čurkstu ligzdošanas kolonija

Pirmo reizi krastu čurksti aprakstīja Kārlis Linnejs 1758. gadā, dodot tai zinātnisko vārdu Hirundo riparia. Latīņu valodā riparia nozīmē upes krasts.

Izskats un īpašības

Krastu čurkste ir neliela auguma, tā ir vismazākā visā bezdelīgu dzimtā. Tās ķermenis ir apmēram 12—13 cm garš, svars 10,2—18,8 g. Mugura un šaurā krūšu josla ir tumši pelēkbrūna, bet pavēdere un pakakle balta. Platais, īsais knābis melns un kājas brūnas. Abi dzimumi izskatās vienādi, bet jaunajiem putniem uz spalvu galiem ir ruds tonējums. Tā atšķiras no pārējiem bezdelīgu dzimtas putniem ar savu mazo augumu un ātro, saraustīto lidojuma veidu. To ir viegli atšķirt no pārējām bezdelīgu dzimtas sugām. Tā ir vienīgā, kas lidojumā neizskatās melna ar baltu, bet pelēkbrūna ar baltu. Atšķirībā no mājas čurkstes tai nav baltās virsastes, bet, salīdzinot ar bezdelīgu, tai ir īsa aste.

Uzvedība

Ligzdošanas teritorijās Eiropā krastu čurkste ierodas marta beigās, nedaudz ātrāk par bezdelīgām. Latvijā tās ierodas maijā. Ziemeļamerikas ligzdošanas vietās tā ierodas aprīļa vidū. Zinātnieki ir novērojuši, ka mūsdienās krastu čurkstes ierodas par 10 dienām agrāk nekā pirms 100 gadiem. Ieradušās krastu čurkstes apmetas nevis uzreiz ligzdošanas vietās, bet lielu ūdenstilpju krastos, virs ūdens virsmas medījot pirmās pavasara mušas. Ligzdošanas vietās krastu čurkstes ierodas tikai tad, kad laiks kļūst piemērots ligzdošanai. Pirms aizlidošanas tās pulcējas milzīgos baros, kas kopīgi nakšņo. Kopumā krastu čurkstes ir ļoti sabiedriskas un ligzdo kolonijās. Kolonijās var būt nedaudz vairāk par 10 pāriem un līdz vairākiem simtiem pāru. Ligzdošana barā nodrošina laicīgu ienaidnieku pamanīšanu un padzīšanu.

Kolonijas parasti tiek veidotas stāvos upju un karjeru, retāk jūras un ezeru krastos, kā arī smilšu, zemes vai kūdras kaudzēs. Pāris smilšainā upes krastā izrok alu, kuras galā ir paplašinājums ar ligzdu. Alas tiek raktas tuvu viena pie otras. Attālums starp alām ir atkarīgs no stāvkrasta rakstura un brīvo vietu iespējām. Skrejas forma ir ovāla, 6—7 cm plata un 4—5 cm augsta, bet alas dziļums ir līdz 1 metram. Ligzda tiek būvēta no salmiem, sausas zāles un spalvām. Diezgan drīz to pārņem parazīti. Ligzdošanas kolonijas apdraud stāvkrastu nobrukšana un aizaugšana. To alas atrok un izposta lapsas, ūdeles, kaķi un reizēm arī cilvēki.

Barība

Krastu čurkste barojas ar maziem kukaiņiem, tos noķerot lidojumā, bet reizēm kukaiņi tiek uzlasīti no zemes vai ūdens virsmas. Pamatā tās ir mušas, odi un knišļi, kas uzturas virs atklātas ūdens virsmas. Visbiežāk krastu čurkste medī netālu no ligzdas, bet reizēm aizlido vairāku kilometru attālumā. Krastu čurkstes arī padzeras lidojumā, ūdenī iemērcot apakšējo knābja daļu.

Ligzdošana

Krastu čurkstes ligzda alā zem zemes

Krastu čurkstes veido monogāmus pārus un tām vienā vasarā visbiežāk ir 1 perējums, bet var būt 2 perējumi. Ligzdošanas vietu izvēlas tēviņš. Tas uzsāk rakt alu, un, kad ala ir apmēram 30 cm dziļa, tēviņš nozēžas pie ieejas un dzied, cenšoties piesaistīt mātītes uzmanību. Piekrītot veidot pāri ar tēviņu, mātīte arī atbild ar dziesmu, alu rakt pāris pabeidz kopīgi. Pāris nakšņo alā un arī pārošanās notiek alā. Reizēm krastu čurkstes sapārojas ar citām krastu čurkstēm, tādēļ abi dzimumi sargā viens otru no "sānsoļiem". Dējumā ir 3—7 olas. Inkubācijas periods ilgst 13—16 dienas. Olas perē abi vecāki, tomēr lielāko daļu laika to dara mātīte. Putnēnus baro abi vecāki. Apspalvojums jaunajiem putniem uzaug pēc 20 dienām, bet vecāki turpina barot mazuļus pēc izlidošanas vēl 3—5 dienas. Jaunās krastu čurkstes pulcējas vienotā barā, jo parasti vecāki tās atpakaļ alā vairs nelaiž. Jau pirmajā vasarā krastu čurkstes var sapāroties un izperēt savu pirmo perējumu.

Klasifikācija

Krastu čurkstei ir 6 pasugas:

• Riparia riparia riparia — nominālpasuga, sastopama gandrīz visā savā izplatības areālā;
• Riparia riparia eilata — ligzdošanas teritorija nav zināma (iespējams, Āzijas dienvidrietumi), novērota tikai, migrējot cauri Izraēlai;
• Riparia riparia innominata — ligzdo Kazahstānas dienvidos, ziemo gan Āfrikā, gan Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā;
• Riparia riparia ijimae — ligzdo Sahalīnā, Japānā un Kuriļu salās, ziemo Dienvidaustrumāzijā, Filipīnas ieskaitot;
• Riparia riparia shelleyi — ligzdo Ēģiptē Nīlas ielejā, ziemo Sudānā un Eritrejā;
• Riparia riparia taczanowskii — ligzdo Sibīrijas dienvidos un austrumos, arī Mongolijā.

Ārējās saites

• Riparia riparia (L.)
• Krastu čurkstes foto (Agris Krusts)
• Krastu čurkstes foto galerija (Jāņa putni)
• California: Riparia riparia Arhivēts 2007. gada 28. septembrī, Wayback Machine vietnē.
• ARKive: Sand martin (Riparia riparia)