Georgs Vilhelms Timms

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pašportrets.

Georgs Vilhelms Timms (vācu: Georg Wilhelm Timm, 1820—1895), arī Vasīlijs Fjodorovičs Timms (krievu: Тимм, Василий Фёдорович) bija vācbaltu gleznotājs. Pēterburgas Mākslas akadēmijas batālās glezniecības profesors (1855), "Krievu mākslas lapas" (Русский Художественный листок) izdevējs (1851—1862), Prūsijas Mākslas akadēmijas profesors un Berlīnes porcelāna manufaktūras darbinieks (1876).

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1820. gada 9. jūnijā Rīgas birģermeistara Frīdriha Vilhelma Timma ģimenē Zorgenfreijas muižā Ķīšezera piekrastē.[1] Mācījās Bērzaines ģimnāzijā pie Cēsīm (1832—1833), studēja glezniecību Pēterburgas Mākslas akadēmijā pie batālista A. Zauerveida (1835—1839) un 1839. gadā ieguva 1. pakāpes sudraba medaļu par 1812. gada karam veltītām vēsturiskā žanra gleznām. Pēc studiju beigām G. V. Timms apceļoja Vāciju un Ungāriju, 1844. gadā papildinājās Parīzē pie gleznotāja Orasa Emila Žana Vernē, 1845. gadā kopā ar O. Vernē apceļoja Alžīriju.[2] 1848. gadā apmetās uz dzīvi Krievijas impērijas galvaspilsētā Pēterburgā, vasaras bieži pavadīja Latvijā, kur gleznojis akvareļus. 1849. gadā apceļoja Kaukāzu. Savāktie zīmējumi un skices radīja ideju izdot žurnālu "Krievu mākslas lapa" (Русский художественный листок В. Тимма), kas iznāca no 1851. gada trīs reizes mēnesī līdz pat 1962. gadam, un tajā tika publicēti galvenokārt tikai Timma litogrāfiskie attēli par dažādām aktuālām tēmām, tikai retos gadījumos viņš pieaicināja citus māksliniekus. 1852. gadā viņš pavadīja ķeizaru Nikolaju I braucienā uz Hāpsalas kūrortu. Krimas kara laikā 1854. gadā mākslinieks uzturējās Sevastopolē, kur darināja grafikas lapas jau minētajam žurnālam. Par šiem zīmējumiem 1855. gadā Timms ieguva Pēterburgas Mākslas akadēmijas batālās glezniecības profesora grādu. 1862. gadā viņš darbu žurnālā pārtrauca redzes pasliktināšanās dēļ.

1867. gadā Georgs Vilhelms Timms pārcēlās uz dzīvi Berlīnē, kur pievērsies keramikas apgleznošanai. 1876. gadā viņu ievēlēja par Prūsijas Mākslas akadēmijas profesoru un viņš sāka strādāt Berlīnes ķeizariskajā porcelāna manufaktūrā. Miris 1895. gada 7. aprīlī Berlīnē.

20. gadsimta sākumā mākslinieka atraitne Emīlija Timma viņa radošo mantojumu nodeva Rīgas Pilsētas Mākslas muzejam, kur 1906. gadā tika sarīkota plaša atceres izstāde, kā arī novēlēja Rīgas pilsētai procentus no 20 000 rubļu liela kapitāla Timma stipendijas izveidošanai. 1907. — 1914. gadā tā tika piešķirta jauno Rīgas mākslinieku ārzemju studijām.

Daiļrades raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Georgs Vilhelms Timms būtiski veicinājis litogrāfijas ieviešanu un izkopšanu Krievijas impērijā. Nodarbojās ar batāliju, žanra un ainavu glezniecību un kļuva pazīstams galvenokārt ar zīmējumiem — ilustrācijām un litogrāfijām par pilsētnieku ikdienas dzīves tēmām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [ Baltisches Biographisches Lexikon Digital ieraksts] (vāciski)
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 42 884. sleja.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Atb. red. A. Vanaga, Rīga, 2000. — 3. sēj.