Gliemezis

Vikipēdijas lapa
Gliemezis
Gliemezis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsGliemji (Mollusca)
KlaseGliemeži (Gastropoda)
Gliemezis Vikikrātuvē

Par gliemezi parasti tiek saukts ikviens uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs gliemežu jeb vēderkāju klases (Gastropoda) gliemis ar spirālveida čaulu, kas ir pietiekami liela, lai tās saimnieks spētu tajā pilnībā paslēpties. Ja čaula ir rudimentāra vai tās nav pilnībā, to sauc par kailgliemezi. Tā kā lielākā daļa vēderkāju klases sugu ir gliemeži ar čaulu, tad ļoti bieži visas sugas, kas ietilpst šajā klasē, tiek sauktas par gliemežiem, uz ko norāda arī otrs vēderkāju klases nosaukums latviešu valodā — gliemežu klase.

Gliemezis ir sastopams visā pasaulē ļoti dažādās vidēs un biomās. Vislielākā dažādība vērojama tropos un subtropos. Tas mājo uz sauszemes, tuksnešus ieskaitot, dažādos saldūdens baseinos un jūrā, dziļjūras zonu (angļu: Abyssal) ieskaitot. Atkarībā no dzīves vides, tiek izdalītas 3 ekoloģiskās grupas: sauszemes gliemeži, saldūdens gliemeži un jūras gliemeži. Lai arī cilvēki vislabāk pazīst sauszemes gliemežus, ūdens gliemežu sugu dažādība ir daudz lielāka. Turklāt vislielākā daudzveidība piemīt jūras gliemežiem.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrālijas trompetes (Syrinx aruanus) čaula

Gliemeži, kas elpo ar plaušām, pieder pie plaušgliemežu apakšklases (Pulmonata), bet tie, kas elpo ar žaunām, veido polifilētisku grupu. Tas nozīmē, ka to sugas pieder dažādām taksonomiskām grupām, kas savstarpēji var nebūt tuvu radniecīgas. Kopumā abu veidu gliemeži ir sastopami visā pasaulē, turklāt dažas plaušgliemežu sugas mājo saldūdenī vai pat jūrā, bet dažas sugas ar žaunām mājo uz sauszemes.

Lielākajai daļai gliemežu uz to lentveida mēles ir tūkstošiem zobiem līdzīgu mikroskopisku struktūru. Šādu rīvei līdzīgu mēli sauc par radulu. Tās darbību arī var salīdzināt ar rīvi, jo barība tiek saberzta smalkās daļiņās. Lielākā daļa gliemežu ir augēdāji, bet dažas sauszemes sugas un daudzas jūras sugas ir visēdājas vai gaļēdājas.

Lielākie sauszemes gliemeži ir Āfrikas gigantisko gliemežu ģints (Achatina) pārstāvji. Tie sasniedz 38 cm garumu un sver apmēram 1 kg.[1] Bet vislielākais gliemezis dzīvo jūrā — Austrālijas trompete (Syrinx aruanus). Tā čaula sasniedz 91 cm garumu un kopējais svars dzīvam gliemezim ir 18 kg.[2]

Saimnieciskais pielietojums un kaitējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Panna ar vīngliemežiem sagatavota cepšanai

Vairāku gliemežu sugu gaļa tiek izmantota pārtikā, tādēļ šos gliemežus audzē speciālās audzētavās. Pārtikā izmanto gan sauszemes gliemežus, gan saldūdens un jūras gliemežus. Viens no pazīstamākajiem ir parka vīngliemezis, kuru pārtikā izmanto arī Latvijā.[3] Lai arī gliemežu gaļa lielākajai daļai cilvēku skaitās delikatese, ir tautas, kurām tā ir viens no lētākajiem un vieglāk pieejamiem pārtikas produktiem, kas bagāts ar olbaltumvielām. Daudzās valstīs tukšās gliemežu čaulas tiek apstrādātas un pārdotas kā suvenīri.

Neapšaubāmi daudzas gliemežu sugas lauksaimnieki uzskata par kultūraugu kaitēkļiem. Tās ir sugas, kas bojā labības sējumus, jo barojas ar graudauga saknēm vai lielos daudzumos noēd dažādu augu lapas un augļus.[4]

Kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā gliemezis ir lēns, tas daudzām tautām simbolizē slinkumu un laiskumu. Kristietībā to izmanto kā viena no nāves grēku — slinkuma simboliem.[5] Psalmā 58:8 gliemeža gļotas tiek izmantotas kā metaforisks sods.

Dažās tautās gliemezis ir dievišķs. Piemēram, Senajā Grieķijā dzejnieks Hēsiods raksta, ka gliemezis norāda pareizo labības vākšanas laiku, sākot rāpot pa labības stiebru uz augšu. Acteku kultūrā mēness dievs Tekistekatls uz muguras nesa gliemeža māju, tādējādi simbolizējot atdzimšanu — gliemeža spēja ielīst mājiņā un atkal izlīst ir analoģiska mēness izmaiņām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ^ Fredericks, Anthony D. (2010-03-31). How Long Things Live. Stackpole Books. p. 73. ISBN 9780811736220. Retrieved 19 June 2012.
  2. Nature by the ocean
  3. Eksotiskā delikatese
  4. Pests in Gardens and Landscapes
  5. de Vries, Ad (1976). Dictionary of Symbols and Imagery. Amsterdam: North-Holland Publishing Company. p. 430. ISBN 0-7204-8021-3.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]