Gorlices-Tarnovas ofensīva

Gorlices-Tarnovas ofensīva
	Daļa no Pirmā pasaules kara Austrumu frontes
	; Gorlices-Tarnovas ofensīva un tai sekojošie uzbrukumi, 1915
Datums	1915. gada 2. maijs—13. jūlijs
Vieta	Gorlice un Tarnovas apkārtne, dienvidaustrumos no Krakovas, Galīcija, Austroungārija (tagad Polija)
Iznākums	Centrālo lielvalstu uzvara Lielā atkāpšanās (1915);
Karotāji
Vācijas Impērija; Austroungārija	Krievijas Impērija
Komandieri un līderi
Erihs fon Falkenhains; Augusts fon Makenzens; Hanss fon Zēkts; Eduards fon Bēms-Ermolli; Svetozars Boroevičs; Pauls fon Brlogs; Erchercogs Jozefs Ferdinands	Lielhercogs Nikolajs; Nikolajs Ivanovs; Radko Dmitrijevs
Iesaistītās vienības
XI Armija; Dienvidu armija; II Armija; III Armija; IV Armija; VII Armija	III Armija; IV Armija; VIII Armija; XI Armija; IX Armija
Spēks
1915. gada 1. maijā; Kopā: 1 248 319 vīru; 1440 ložmetēju ; 2911 lielgabalu; 1915. gada 15. maijā: ; Kopā: 1 502 844 vīru; 1636 ložmetēju ; 3111 lielgabalu; 1915. gada 31. maijā:; Kopā: 1 613 360 vīru; 1884 ložmetēju ; 3259 lielgabalu;	1915. gada 1. maijā; Kopā: 1 059 576 vīru ; 1459 ložmetēju; 1756 lielgabalu; 1915. gada 15. maijā; Kopā: 1 211 060 vīru; 1712 ložmetēju; 2,369 lielgabalu; 1915. gada 31. maijā; Kopā: 1 424 158 vīru; 1768 ložmetēju; 2383 lielgabalu
Zaudējumi
1915. gada2. maijs—13. jūlijs; Kopā 487 821 vīru; Vācijas Impērija:; 24 063 nogalināti ; 66 540 ievainoti ; 8050 pazuduši ; Kopā 98 653 ; Austroungārija: ; 44 191 nogalināti ; 180 385 ievainoti ; 164 592 pazuduši ; Kopā: 389 168 vīru	1915. gada 2. maijs—13. jūlijs ; Kopā 1 019 953 vīru; 118 112 nogalināti ; 402 346 ievainoti ; 499 495 pazuduši

Gorlices-Tarnovas ofensīva bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas uzbrukuma operācija Krievijas Impērijai 1915. maijā-jūnijā, kuru komandēja Augusts fon Makenzens. Sākotnēji plānota kā neliela uzbrukuma operācija, lai atvieglotu Austroungārijas stāvokli, kas nespēja atvairīt Krievijas uzbrukumus Galīcijā un Karpatos. 1915. gada aprīlī Austroungārija draudēja Vācijai, ka noslēgs mieru ar Krieviju, jo bija zaudējuši jau pusi no sava karaspēka.

Plānošana

Pēc pirmajiem kara mēnešiem Vācijas un Austroungārijas virspavēlniecībās notika diskusija par turpmāko uzbrukumu virzieniem. Vācijas ģenerālštāba priekšnieks Erihs fon Falkenhains vēlējās galveno uzbrukumu turpināt Rietumos pret Franciju. Vācijas austrumu frontes komandieris Pauls fon Hindenburgs un viņa palīgs Erihs Lūdendorfs vēlējās jaunu uzbrukumu Krievijai no Austrumprūsijas. Austroungārijas ģenerālštāba priekšnieks Francs Konrāds fon Hecendorfs arī vēlējās uzbrukumu Austrumu frontē, lai atvieglotu savu stāvokli Karpatos, kur Krievija radīja stratēģisku apdraudējumu Ungārijas Karalistei. Falkenhains ar Vilhelma II atbalstu piekrita ierobežotai ofensīvai Gorlices-Tarnovas sektorā, lai atvieglotu Austroungārijas lūgumu pēc palīdzības.^[9]

Uzbrukuma īstenošanai Vācija uz Galīciju nosūtīja vairākas divīzijas un izveidoja jaunu 11. armiju, par kuras komandieri 1915. gada 16. aprīlī iecēla fon Makenzenu, kuram bija pakļautas arī Austroungārijas 4. un 11. armijas. Krievijas Dienvidrietumu fronte, kuru komandēja ģenerālis Nikolajs Ivanovs, nebija gatava aizsardzībai un liela uzbrukuma atvairīšanai. Dienvidrietumu fronti veidoja 3., 4., 5. un 8. armijas. 1915. gada martā galvenie Ivanova spēki bija koncentrēti Karpatos, kur bija plānota uzbrukuma turpināšana un iebrukums Ungārijā, atstājot Galīciju vājāk aizsargātu.

Norise

1915. gada 2. maijā vācu artilērija sāka četras stundas ilgu Radko Dmitrijeva komandētās krievu 3. armijas pozīciju apšaudi, izšaujot 700 000 lādiņu un iznīcinot krievu pirmo aizsardzības līniju. Lai arī otrās un trešās aizsardzības līnijas izrādīja pretestību, nosūtītie papildspēki divu divīziju apmērā tika pilnībā iznīcināti. 9. maijā ofensīva bija sasniegusi sākotnēji izvirzītos mērķus. Krievija nespēja nogādāt papildspēkus frontei, un sākās atkāpšanās, kas apdraudēja Karpatos izvietotās 8. un 11. armijas, kurām izdevās izvairīties no ielenkšanas atkāpjoties no grūti iekarotajām kalnu pārejām. 12. maijā vācieši izlēma uzbrukumu turpināt un šķērsot Sanas upi, ko izdevās paveikt 16. maijā. 3. jūnijā vācieši atguva pavasarī zaudēto austroungāru Pšemislas cietoksni. Krievu karagūstekņu skaits tagad jau pārsniedza 250 000 un fon Makenzenu paaugstināja par feldmaršalu.

Pēc ofensīvas negaidīti lielajiem panākumiem, vāciešu un austroungāru starpā atkal izvērsās diskusija par turpmākajām darbībām. Hindenburgs un Lūdendorfs vēlējās veikt visas Polijas aplenkšanas operāciju, no Austrumprūsijas uzbrūkot Kauņas un Viļņas virzienā un savienojoties ar fon Makenzena spēkiem, kas uzbruktu no dienvidiem. Abi karavadoņi cerēja, ka tā izdosies iznīcināt Krievijas armijas lielāko daļu un piespiest Krieviju noslēgt mieru. Austroungāri turpmākos uzbrukumā nevarēja aktīvi piedalīties, jo bija spiesti pārvietot 3. armiju uz Itālijas fronti pret Itālijas Karalisti, kas maijā bija pieteikusi karu Austroungārijai. Falkenhains negribēja pārvietot jaunus vācu spēkus no rietumiem uz austrumiem. Tikmēr fon Makenzena spēki turpināja uzbrukumu un 22. jūnijā atbrīvoja Galīcijas galvaspilsētu Ļvivu.

Vācu virspavēlniecībā 1. jūlijā notika jauna tikšanās, kurā Vilhelms II atbalstīja Falkenhaina viedokli par ierobežota uzbrukuma turpināšanu austrumos. 4. jūlijā fon Makenzenu iecēla par komandieri jaunai armijas grupai kuru veidoja Vācijas 11. armija, Bugas armija un Austroungārijas 1. armija. Šie spēki uzbruka Brestļitovskas virzienā, bet Hindenburgs ar Lūdendorfu saņēma nelielus papildspēkus, kas tiem ļāva izveidot jaunu 12. armiju Makša fon Galvica vadībā, kas uzbruka Varšavas virzienā.^[9]

13. jūlijā sākās vācu Bugas ofensīva, Narevas ofensīva un Kurzemes ofensīva, kas 22. jūlijā piespieda Krieviju sākt Lielo atkāpšanos no Polijas. Vāciešiem izdevās iekarot plānotās teritorijas, taču krievu armijas lielākā daļa izvairījās no aplenkšanas un atkāpās uz Krieviju. Septembra beigās lielie vācu uzbrukumi Austrumu frontē beidzās, jo galvenos spēkus sāka pārvietot uz Balkāniem cīņai pret Serbijas Karalisti.

Skatīt arī

Kurzemes ofensīva

Atsauces

↑ С.Г. Нелипович, Русский фронт Первой мировой войны. Потери сторон 1915, 2022, p. 289 calculated according to: Oesterreich-Ungarns letzter Krieg 1914–1918. Bd. 2. Beilage 14: Oesta–KA. AOK – Quartiermeister–Abteilung. Karton 1522. Op. 50500 (1915): Karton 2694. Op. 102017 (1915): Karton 2699. Op. 23900 (1915); Oesterreichische Staatsarchiv – Kriegsarchiv (Oesta–KA). AOK – Quartiermeister–Abteilung Karton 2725. Gstb. 94 (1915); Oesterreichische Staatsarchiv – Kriegsarchiv (Oesta–КЛ). AOK – Quartiermeister–Abteilung. Karton 2688. Op. 10390 (1915): Karton 2729. Op. 517/27 (1915)
↑ С.Г. Нелипович, 2022, p. 315–316 calculated according to: Oesta–KA. AOK–Operative Abteilung. Karton 26. Op. 11588; AOK –Quarliemieister–Abtcilung (1915). Karton 2679. Op. 17800; Karton 2688. Op. 13690; Karton 2694. Op. 102460/3; Karton 2699. Op. 25150; Karton 2715. Op. 4470/1; Karton 2729. Op. 517/27; Karton 2738. Op. 360/1
↑ С.Г. Нелипович, 2022, p. 329 calculated according to:Oesta–KA. АОК – Quartiermeister–Abteilung (1915). Karton 2679. Op. 20000; Karton 2688. Op. 16116; Karton 2694. Op. 102542; Karton 2699. Op. 26800; Karton 2715. Op 4830/14; Karton 2718. Gstb. 134; Karton 2729. Op. 603/77; Karton 2738. Op. 360/2
↑ С.Г. Нелипович, 2022, pp. 289, 291, 292
↑ С.Г. Нелипович, 2022, pp. 315–316
↑ С.Г. Нелипович, 2022, p. 329
↑ ^7,0 ^7,1 ^7,2 С.Г. Нелипович, 2022, pp. 380–381
↑ С.Г. Нелипович, 2022, pp. 380–381 calculated according to: Bayerische Staatliche Hauptarchiv. Abteilung IV Kriegsarchiv. 3. BIR. Bund 1. KTB 1915; 22. BIR. Bund 1. К ТВ 1915; 13. BRIR. Bund 1. KTB A; 18. BRIR. Bund 1. KTB; 19. Bund 2. Anlagen zum KTB bis 05.08.1917; BRIR. 22. BRIR. Bund 1. KTB; 23. BRIR. Bund 9. Gefechtsberichte 08.06.1915–06.01.1917; Armee–Verordnungsblatt. Deutsche Verlustlisten Nr. 499 (20 Mai 1915) bis Nr. 1297 (6 Dezember 1916)
↑ ^9,0 ^9,1 World War I: Encyclopedia, Volume 1

[1] С.Г. Нелипович, Русский фронт Первой мировой войны. Потери сторон 1915, 2022, p. 289 calculated according to: Oesterreich-Ungarns letzter Krieg 1914–1918. Bd. 2. Beilage 14: Oesta–KA. AOK – Quartiermeister–Abteilung. Karton 1522. Op. 50500 (1915): Karton 2694. Op. 102017 (1915): Karton 2699. Op. 23900 (1915); Oesterreichische Staatsarchiv – Kriegsarchiv (Oesta–KA). AOK – Quartiermeister–Abteilung Karton 2725. Gstb. 94 (1915); Oesterreichische Staatsarchiv – Kriegsarchiv (Oesta–КЛ). AOK – Quartiermeister–Abteilung. Karton 2688. Op. 10390 (1915): Karton 2729. Op. 517/27 (1915)

[2] С.Г. Нелипович, 2022, p. 315–316 calculated according to: Oesta–KA. AOK–Operative Abteilung. Karton 26. Op. 11588; AOK –Quarliemieister–Abtcilung (1915). Karton 2679. Op. 17800; Karton 2688. Op. 13690; Karton 2694. Op. 102460/3; Karton 2699. Op. 25150; Karton 2715. Op. 4470/1; Karton 2729. Op. 517/27; Karton 2738. Op. 360/1

[3] С.Г. Нелипович, 2022, p. 329 calculated according to:Oesta–KA. АОК – Quartiermeister–Abteilung (1915). Karton 2679. Op. 20000; Karton 2688. Op. 16116; Karton 2694. Op. 102542; Karton 2699. Op. 26800; Karton 2715. Op 4830/14; Karton 2718. Gstb. 134; Karton 2729. Op. 603/77; Karton 2738. Op. 360/2

[4] С.Г. Нелипович, 2022, pp. 289, 291, 292

[5] С.Г. Нелипович, 2022, pp. 315–316

[6] С.Г. Нелипович, 2022, p. 329

[s-g-nelipovich-2022-pp-380-381-7] 7,0 ^7,1 ^7,2 С.Г. Нелипович, 2022, pp. 380–381

[8] С.Г. Нелипович, 2022, pp. 380–381 calculated according to: Bayerische Staatliche Hauptarchiv. Abteilung IV Kriegsarchiv. 3. BIR. Bund 1. KTB 1915; 22. BIR. Bund 1. К ТВ 1915; 13. BRIR. Bund 1. KTB A; 18. BRIR. Bund 1. KTB; 19. Bund 2. Anlagen zum KTB bis 05.08.1917; BRIR. 22. BRIR. Bund 1. KTB; 23. BRIR. Bund 9. Gefechtsberichte 08.06.1915–06.01.1917; Armee–Verordnungsblatt. Deutsche Verlustlisten Nr. 499 (20 Mai 1915) bis Nr. 1297 (6 Dezember 1916)

[World_War_I:_Encyclopedia,_Volume_1-9] 9,0 ^9,1 World War I: Encyclopedia, Volume 1

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]