Radko Dmitrijevs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Radko Dmitrijevs
Радко Димитриев
Radko Dmitrijevs
Personīgā informācija
Dzimis 1859. gada 24. septembrī
Miris 1918. gada 18. oktobrī (59 gadi)
Tautība bulgārs
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālleitnants
Dienesta laiks 1879 — 1917
Valsts Bulgārijas Karaliste
Krievijas impērija

Radko Dmitrijevs (bulgāru: Радко Димитриев, 1859. gada 24. septembris1918. gada 18. oktobris) bija bulgāru virsnieks, dienējis Bulgārijas Karalistes un Krievijas impērijas armijā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis ciematā Slivenas apgabalā. 1876. gadā, kā ģimnāzists Gabrovā, piedalījies pret Osmaņu impērijas varu vērstajos Aprīļa nemieros.

Krievu—turku kara laikā iestājies krievu dienestā, kalpodams par tulku. Pēc Bulgārijas Karalistes pasludināšanas, Dmitrijevs 1897. gadā bija starp pirmajiem Kara akadēmijas Sofijā absolventiem. 1881. gadā paaugstināts par leitnantu, 1884. gadā, pēc Krievijas impērijas Nikolaja kara akadēmijas absolvēšanas — par kapteini.

Dmitrijevs 1885. gadā piedalījies Serbu-bulgāru karā. 1886. gadā pievienojies prokrieviskajā valsts apvērsumā, kura rezultātā no troņa tika gāzts kņazs Aleksandrs I. Tomēr jau tajā pašā gadā bijis spiests pamest valsti pēc Stefana Stambolova vadītā pretapsvēruma. Sākotnēji apmeties Rumānijas karalistē, bet pēc tam emigrējis uz Krievijas impēriju, kur 10 gadus dienējis cariskajā armijā.

Dzimtenē atgriezies 1898. gadā pēc Stambolova aiziešanas, iecelts par 5. Donavas kājnieku divīzijas štāba priekšnieku. 1900. gadā paaugstināts par pulkvedi, ieceļot par Bulgārijas ģenerālštāba operatīvās daļas priekšnieku. No 1904. līdz 1907. gadam bijis ģenerālštāba priekšnieks. Komandējis Bulgārijas 3. armiju Pirmajā Balkānu karā. Otrā Balkānu kara laikā iecelts par armija komandiera vietnieku. Kara beigu posmā 1913. gadā nosūtīts uz Sanktpēterburgu pildīt vēstnieka pienākumus.

Nostājies pret bulgāru iesaistīšanos Pirmajā pasaules karā Centrālo lielvalstu pusē, tādēļ iestājies Krievijas impērijas armijā. 1914. gadā paaugstināts par ģenerālleitnantu. Komandējis 8. armijas korpusu 1915. gada kaujās, vēlāk pārcelts komandiera amatā uz 2. un 7. Sibīrijas korpusu. No 1916. gada 20. marta 12. armijas, kurā ietilpa arī latviešu strēlnieku vienības, komandieris. Šajā amatā vadījis krievu spēkus Ziemassvētku kaujās.

1917. gada 20. jūlijā pārcelts rezervē pie Petrogradas Kara apgabala, 1918. gada 1. janvārī atvaļinājies no dienesta. Izbraucis uz Kaukāzu, lai ārstētos Kislovodskā. Tur viņu aizturēja lielinieki, kuri 1918. gada 18. oktobrī Dmitrijevam kopā ar citiem virsniekiem izpildīja nāvessodu netālu no Pjatigorskas.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]