Narevas ofensīva

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Maksis fon Galvics

Narevas ofensīva (vācu: Narew-Offensive) bija Vācijas impērijas uzbrukuma operācija Krievijas impērijai no 1915. gada 13. jūlija līdz 24. augustam, lai arī kaujas Narevas upes apkārtnē bija notikušas jau 1915. gada februārī, un vāciešu uzbrukums šeit, kopā ar jau pakāpeniski kopš aprīļa/ maija izvērstajām Bugas ofensīvu un Kurzemes ofensīvu krieviem turpinājās līdz 1915. gada septembra beigām, kad apstājās Krievijas Lielā atkāpšanās. Narevas upe atrodas dažus desmitus kilometrus uz ziemeļiem no Varšavas, kas bija Krievijas pārvaldītās Polijas karalistes galvaspilsēta. Ofensīvas mērķis bija ielauzties Polijā no ziemeļiem, kamēr Bugas ofensīvas spēki ielauzās tajā no dienvidiem, tādējādi ielencot un iznīcinot Krievijas armijas galvenos spēkus. Lai arī vāciešiem izdevās izspiest krievus no Polijas un sagūstīt lielu daļu armijas, krieviem netika dots nāvējošs trieciens un karš turpinājās.

Plānošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais vāciešu uzbrukums Narevas apkārtnē 1915. gada februārī bija preventīvi apturējis plānotu Krievijas uzbrukumu Austrumprūsijai, nodarot krievu armijai lielus skaitliskos zaudējumus, bet nebija vainagojies ar teritorijas iegūšanu. Vasaras ofensīvu organizēja ģenerālis Maksis fon Galvics, kurš izveidoja 20 divīziju armijas grupu ar 200 000 kareivjiem un 1000 lielgabaliem. Uzbrukuma centrs bija vērsts pret rajonu, kurā saskārās krievu 1. un 12. armijas frontes līnijas. Šeit atradās 100 000 krievu kareivju ar 377 lielgabaliem, kam vidēji bija tikai 40 lādiņi.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Narevas ofensīva sākās 13. jūlijā ar četras stundas ilgu artilērijas apšaudi, kam sekoja kājnieku uzbrukums, kas izrāva vairākus desmitus kilometrus platu robu frontē starp abām krievu armijām. 17. jūlijā vācieši bija iznīcinājuši ap 70% krievu aizsardzības līnijas kareivju, sagrābuši 24 000 karagūstekņu, un pavirzījušies uz priekšu vairākus kilometrus. Armijas ģenerālštāba priekšnieks Mihails Aleksejevs pavēlēja sākt atkāpšanos, ko pavadīja atkāpšanās arī frontes flangos. Veiksmīgie vācu uzbrukumi visā Austrumu frontē spieda Krievijas virspavēlniecību 22. jūlijā pieņemt lēmumu par Lielo atkāpšanos, kas skāra arī Narevas frontes sektoru. Naktī uz 24. jūliju vāciešiem izdevās šķērsot Narevas upi. Krievi atkāpās no Polijas, ļaujot vāciešiem 4. augustā ieņemt Varšavu.[1] 7. augustā Galvica armijas grupu pārveidoja par Vācijas 12. armiju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]