Grēcinieku iela
| Grēcinieku iela | |
|---|---|
 | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta | Centra rajons |
| Apkaime | Vecrīga |
| Garums | 328 m[1] |
| Joslu skaits | 2 |
| Segums | bruģis |
 Grēcinieku iela Vikikrātuvē | |
Grēcinieku iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā. Grēcinieku iela sākas krustojumā ar Skārņu un Mārstaļu ielu (pretējā virzienā ved Audēju iela) un beidzas krustojumā ar 11. novembra krastmalu. Ielas garums ir 328 metri.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bagātāko viduslaiku Rīgas tirgotāju iela pie ostas pieminēta jau 1387. gadā kā Bagāto iela (latīņu: platea divitum; lejasvācu: de rikenstrate, 1402). Visplašākie īpašumi piederēja tirgotājam Zundernam, tāpēc ielu 15. gadsimtā sāka saukt par Zunderna ielu (vācu: Sundern Strasse), rātskunga Volferta Zunderna vārdā sauca arī vārtus ielas galā un tiem līdzās esošo aizsargtorni.
Vēlāk ielas nosaukums pārveidojās par Lielo Grēcinieku ielu (Große Sünderstraße), Latvijas PSR laikā 1950. gadā to nosauca par Imanta Sudmaļa ielu.[2]
Ielu savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Grēcinieku iela ir savienota ar šādām ielām:
Ievērojamas ēkas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Grēcinieku iela 1, dzīvojamais nams (arhitekts Kristofs Hāberlands)
- Grēcinieku iela 10, Rīgas Valsts 3. ģimnāzija
- Grēcinieku iela 18, Mencendorfa nams
- Grēcinieku iela 25, Hilton Garden Inn Riga Old Town
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
- ↑ Muzeja ēkas vēsture