Imants Sudmalis

Vikipēdijas lapa
Imants Sudmalis
Pastmarka ar Imanta Sudmaļa portretu.
Pastmarka ar Imanta Sudmaļa portretu.
Personīgā informācija
Dzimis 1916. gada 18. martā
Cēsis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1944. gada 25. maijā (28 gadi)
Rīga, Ostlande
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Marija Sudmale
Bērni Sarma Sudmale-Rikmane
Aija Sudmale-Broka

Imants Sudmalis (dzimis 1916. gada 18. martā, miris 1944. gada 25. maijā) bija latviešu padomju komunists, partizāns un pagrīdnieks. 1957. gadā Imantam Sudmalim tika piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Pirmā pasaules kara laikā Cēsīs, skolotāja ģimenē. Drīz pēc kara ģimene pārcēlās uz Liepāju, kur tēvs Jānis Sudmalis (1887—1984) kļuva par redzamu personību Liepājas kultūras un izglītības dzīvē, kopā ar Hermani Aplociņu izveidojot Liepājas mākslas skolu, dibinot Liepājas muzeju, ilgus gadus esot tā vadītājs, mākslas pētnieks un mākslinieks. Iespējams, tēvs kādu laiku strādājis "Liepājas metalurgā".

Pusaudža gados Imants Sudmalis sava radinieka — Latvijas Komunistiskās partijas biedra, Strādnieku un zemnieku frakcijas priekšsēdētāja Saeimā Emīla Sudmaļa — ietekmē 1932. gadā iestājās pagrīdes komjauniešu organizācijā. Nodarbojās ar nelegālo uzsaukumu izplatīšanu. 1933. gadā tika arestēts un kopā ar 18 citiem aktīvistiem notiesāts ar 4 gadiem piespiedu darba. 1936. gadā atbrīvots no apcietinājuma. 1940. gada 18. janvārī atkal apcietināts par pagrīdes avīzes "Komunists" izdošanu.

Atbrīvots no apcietinājuma 1940. gada jūnijā pēc PSRS armijas ienākšanas Latvijā. Iestājās LK(b)P, darbojās vietējās varas orgānos un kļuva par LĻKJS Liepājas apriņķa pirmo sekretāru. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Liepājā organizēja kaujinieku grupas, kas pretojās iebrucējiem.[1] Pēc Liepājas krišanas slepus devās uz Rīgu, bet vēlāk uz Baltkrieviju, kur Osvejas rajonā darbojās padomju partizānos.

1943. gada 20. jūlijā kopā ar Andreja Macpāna grupu ieradās Rīgā, kur nodarbojās ar nelegālo darbību. 1943. gada 13. novembrī ģimnāzists Džems Bankovičs ievietoja spridzekli atkritumu urnā pie ēkas Šķūņu ielā 20. Spridzekli bija sagādājis Imants Sudmalis, ieteicot veikt terora aktu kādā rūpniecības uzņēmumā.[2] Sprādziena Doma laukumā mērķis bija izjaukt plānoto arodbiedrību demonstrāciju pret 1943. gada 19. oktobra Padomju Savienības, Lielbritānijas un ASV ārlietu ministru konferenci Maskavā. Sprādziens notika priekšlaicīgi, nogalinot arhitektu Artūru Ramani, strādnieku Jāni Pogankinu un nāvējoši ievainoja desmitgadīgo skolnieku Jāni Stīgu. 1944. gada 18. februārī arestēts un 25. maijā kopā ar Džemu Bankoviču sodīts ar nāvi.

Latvijas PSR laikā Imanta Sudmaļa vārdā tika nosauktas ielas, skolas, kolhozi, pionieru pulciņi un kuģis. 1978. gadā tika uzcelts Sudmaļa piemineklis Liepājā (skulptori Vilnis Albergs un Gaida Grundberga). Piemineklis pārvietots uz Liepājas muzeju pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Par Liepājas izpostīšanu vēsture amnestiju neizsludinās». IrLiepaja.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 23. decembrī.
  2. «Sprādziens Doma laukumā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 23. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]