Imants Sudmalis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Imants Sudmalis
Personīgā informācija
Dzimis 1916. gada 18. martā
Cēsis, Vidzemes guberņa
(Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1944. gada 25. maijā (28 gadi)
Rīga, Ostlande
(Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis

Imants Sudmalis (dzimis 1916. gada 18. martā, miris 1944. gada 25. maijā) bija latviešu padomju komunists, partizāns un pagrīdnieks. 1957. gadā Imantam Sudmalim tika piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Pirmā pasaules kara laikā Cēsīs, skolotāja ģimenē. Drīz pēc kara ģimene pārcēlās uz Liepāju, kur tēvs Jānis Sudmalis (1887 - 1984) kļuva par redzamu personību Liepājas kultūras un izglītības dzīvē, kopā ar Hermani Aplociņu izveidojot Liepājas mākslas skolu, dibinot Liepājas muzeju, ilgus gadus esot tā vadītājs. Tautas mākslas pētnieks un mākslinieks. Pusaudža gados Imants Sudmalis sava radinieka - Latvijas komunistiskās partijas biedra, Strādnieku un zemnieku frakcijas priekšsēdētāja Latvijas Republikas seimā Emīla Sudmaļa (1897– 1964) - ietekmē iestājās pagrīdes komjauniešu organizācijā. Nodarbojās ar nelegālo uzsaukumu izplatīšanu. 1933. gadā tika arestēts un kopā ar 18 citiem aktīvistiem notiesāts ar 4 gadiem piespiedu darba. 1936. gadā atbrīvots no apcietinājuma. 1940. gada 18. janvārī atkal apcietināts par pagrīdes avīzes Komunists" izdošanu.

Atbrīvots no apcietinājuma 1940. gada jūnijā pēc PSRS armijas ienākšanas Latvijā. Iestājās LK(b)P, darbojās vietējās varas orgānos un kļuva par LĻKJS Liepājas apriņka pirmo sekretāru. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Liepājā organizēja kaujinieku grupas, kas pretojās iebrucējiem.[1] Pēc Liepājas krišanas slepus devās uz Rīgu, bet vēlāk uz Baltkrieviju, kur Osvejas rajonā darbojās padomju partizānos.

1943. gada 20. jūlijā kopā ar Andreja Macpāna grupu ieradās Rīgā, kur nodarbojās ar nelegālo darbību. 1943. gada 13. novembrī ģimnāzists Džems Bankovičs ievietoja spridzekli atkritumu urnā pie ēkas Šķūņu ielā 20. Spridzekli bija sagādājis Imants Sudmalis, ieteicot veikt terora aktu kādā rūpniecības uzņēmumā.[2] Sprādziena Doma laukumā mērķis bija izjaukt plānoto arodbiedrību demonstrāciju pret 1943. gada 19. oktobra Padomju Savienības, Lielbritānijas un ASV ārlietu ministru konferenci Maskavā. Sprādziens notika priekšlaicīgi, nogalinot arhitektu Ramani, strādnieku Pogankinu un desmitgadīgo skolnieku Stīgu. 1944. gada 18. februārī arestēts un 25. maijā kopā ar Džemu Bankoviču sodīts ar nāvi.

Latvijas PSR laikā Imanta Sudmaļa vārdā tika nosauktas ielas, skolas, kolhozi, pionieru pulciņi un kuģis. 1978. gadā tika uzcelts Sudmaļa piemineklis Liepājā (skulptori Vilnis Albergs un Gaida Grundberga). Piemineklis nojaukts pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]