Kungu iela (Rīga)

Kungu iela
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Centra rajons
Apkaime	Vecrīga
Garums	420 m
Atklāta	15. gs
Vēsturiskie nosaukumi	Brdebekas ceļš Siļķu iela Daugavas iela
Joslu skaits	1
Segums	bruģis
Sabiedriskais transports
Cits	Ekskursiju autobusi
Kungu iela Vikikrātuvē

Kungu iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā. Grēcinieku iela sākas krustojumā ar Kaļķu ielu un beidzas pie 13. janvāra ielas. Ielas garums ir 420 metri.

Vēsture

1439. gadā minēts Rīgas rātskunga vārdā sauktais Brdebekas ceļš. 1550. gadā iela nosaukta par Siļķu ielu (vācu: Herringstraße), jo tur pārdeva siļķes, ar kurām nedrīkstēja tirgoties tirgus laukumā. Ielas galā cauri Rīgas nocietinājumu veda Kārļa vārti.

1802. gadā to pārdēvēja par Kungu ielu (vācu: Herrenstraße). Pēc nocietinājumu nojaukšanas Kungu ielas nozīme pieauga, 1872. gadā tās galā pie dzelzceļa uzbēruma iekārtoja staciju Rīga II kā dzelzceļa līnijas Rīga—Bolderāja galastaciju.

Pēc Latvijas padomju okupācijas 1941. gadā to pārdēvēja par Daugavas ielu (krievu: Даугавская улица), tā cieta Vērmahta uzbrukumā Rīgai 1941. gadā.

Vācu okupācijas laikā 1942.—1944. gadā tā atguva Kungu ielas nosaukumu, bet 1944. gadā — par Daugavas ielas nosaukumu. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tā atkal ir Kungu iela.

• 

  Kungu ielas un Kārļa ielas krustojums (pirms 1914)

• 

  Kungu iela pie krustojuma ar Kaļķu ielu Rīgā (19. gadsimta beigās)

• 

  Rīgas Kungu iela drupās pēc Vērmahta uzbrukuma Rīgai (1941)

Ielu savienojumi

Kungu iela ir savienota ar šādām ielām:

• Kaļķu iela;
• Pēterbaznīcas iela;
• Svaru iela;
• Grēcinieku iela;
• Peldu iela;
• Mārstaļu iela;
• Trauksmes iela;
• Minsterejas iela;
• 13. janvāra iela.