Kristofs Hāberlands

Vikipēdijas lapa
Kristofs Hāberlands
Pilnais vārds Kristofs Hāberlands
Dzimis 1750. gada 1. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas Impērija, tagad Karogs: Latvija Latvija
Miris 1803. gada 7. martā (53 gadu vecumā)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas Impērija, tagad Karogs: Latvija Latvija
Tautība Vācbaltietis
Nozares arhitektūra
Mākslas virziens Klasicisms
Slavenākie darbi Katlakalna baznīca

Kristofs Hāberlands (vācu: Christoph Haberland, 1750—1803) bija vācbaltu arhitekts, Rīgas galvenais būvmeistars un viens no spožākajiem Latvijas klasicisma arhitektiem. Hāberlands ir viens no Latvijas kultūras kanonā iekļautajiem arhitektiem.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kristofs Hāberlands ir dzimis Rīgā 1750. gada 1. janvārī mūrniekmeistara Johana Andreasa Hāberlanda un viņa sievas Kristīnes, dzimušas Meinertes, ģimenē.[2] Mācījās amatu pie tēva (1765—1767) un pie meistara J. P. Leihta (1767—1768). Kā mūrniekzellis vairākus gadus mācījies Berlīnē un Drēzdenē. 1777. gadā atgriezies Rīgā, nolika mūrniekmeistara eksāmenu, tika uzņemts mūrnieku cunftē un ieguva Rīgas pilsoņa tiesības. Jau nākamajā gadā kļuva par Rīgas galvenā būvmeistara J.P. Leihta palīgu. Pēc būvmeistara Leihta nāves 1789. gadā kļuva par Rīgas pilsētas galveno arhitektu. Šo amatu pildīja līdz 1797. gadam.

Miris Rīgā 1803. gada 7. martā. Apbedīts Rīgas Lielajos kapos (kapavieta saglabājusies līdz mūsdienām).

Profesionālā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K.Hāberlanda projektētā Rīgas pilsētas lasītavas Kolonnu zāle (tagad Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs)

Kristofs Hāberlands ir pirmais arhitekts, kurš sāka pārveidot viduslaikus atgādinošo Rīgas pilsētas tēlu atbilstoši apgaismības laikmeta idejām. Tām raksturīgas antīkās Grieķijas būvformas un hellēnisms. Šīs tolaik novatoriskās idejas un svaigs skats uz arhitektūru ļauj Hāberlandu uzskatīt par Rīgas klasicisma arhitektūras celmlauzi.

Pats nozīmīgākais un oriģinālākais Hāberlanda devums baznīcu celtniecībā ir Rīgas pievārtē 1791.—1794. gadā tapusī Katlakalna baznīca. Miniatūrā veidā te atkārtota Romas Panteona ideja.

Rīgā Hāberlands pārbūvēja vai uzcēla no jauna aptuveni 20 Rīgas patriciešu mājokļus, kam raksturīgi daudzstāvu namu apveidi, ordera fasādes dekorējums un racionāls telpu grupējums. Ārpus Rīgas Hāberlands uzbūvējis vairākas muižu kungu mājas un luterāņu baznīcas. Šo kulta celtņu veidolā savienojas antīkās arhitektūras majestātiskums ar būvmasas kompaktumu. 1789. — 1790. gadā remontējis Sv. Pētera baznīcas torni Rīgā.

Rīgas celtniecībā Kristofs Hāberlands ieviesa ģeometriskās proporcionēšanas metodes apvienojumu ar konsekventu klasicisma stila fasāžu dekoru.

Ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Kristofs Hāberlands (1750-1803)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 17. februārī. Skatīts: 2013. gada 17. martā.
  2. Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.