Pāriet uz saturu

Granātābols

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Granātāboli)
Parastais granātābols
Punica granatum
Parastais granātābols
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaMirtes (Myrtales)
DzimtaVējmietiņi (Lythraceae)
ĢintsGranātāboli (Punica)
SugaParastais granātābols (P. granatum)
Sinonīmi
Punica malus
Izcelsmes vieta
Irāna, Afganistāna, Pakistāna, Indijas ziemeļi
Parastais granātābols Vikikrātuvē

Parastais granātābols (Punica granatum) ir vējmietiņu dzimtas[1] krūms vai koks, viena no divām granātābolu ģints sugām.

Granātāboli dažkārt ir ar dzeloņainiem zariem, vecākiem kokiem ir saplaisājis stumbrs. Lapas ir cietas, stīvas un gaišzaļas, bet ziedi — spilgti sarkani. Tā auglis ir neīstā oga ābola lielumā, sadalīta vairākās daivās ar daudzām sēklām (no tā arī radies zinātniskais nosaukums granatum, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "sēklots"). Auglim augšpusē atrodas 5—9 kauslapiņas. Sēklu ārējā kārta ir stiklaini dzidra, sulaina, ar ieskābu garšu.

Granātābolu izcelsme vieta ir Irāna, Afganistāna, Pakistāna un Indijas ziemeļi, bet mūsdienās tos audzē arī Vidusjūras zemēs, Tuvajos Austrumos, Dienvidāzijā, Ķīnā, Dienvidāfrikā, Dienvidamerikā un Austrālijā. Tos kultivē ne tikai to augļu dēļ, bet arī kā krāšņumaugu un ārstniecības augu.

Granātābols kultūrvēsturē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Granātāboliem bija liela nozīme sīriešu, feniķiešu un rietumsemītu kultūrās. Granātāboli ir attēloti uz kapeņu un tempļu sienām arī Senajā Ēģiptē.

Sandro Botičelli "Madonna ar granātābolu", 1487.g., fragments.

Granātābola daudzās sēklas to bija padarījušas par plaši izplatītu auglības un pārpilnības simbolu Vidusjūras reģionā, Tuvajos Austrumos un Indijā. Senajā Grieķijā granātābols tika asociēts ar auglības dievietēm, tas arī simbolizēja nāves un atdzimšanas ciklu dabā. Līdzīgi vēlāk kristietībā granātābols kļuva par augšāmcelšanās un nemirstības simbolu.[2] Tas ir ticis attēlots bērniņa Jēzus rokās. Kristīgajā ikonogrāfijā granātābols ir svētā Jāņa no Dieva atribūts, ko viņš esot izmantojis slimnieku aprūpē. Tas ir iekļauts svētā Jāņa no Dieva brāļu ordeņa ģerbonī un emblēmās.

Atsauces un piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Agrāk granātāboliem bija pašiem sava — granātābolu dzimta (Punicaceae), bet filoģenētiskie pētījumi parādīja, ka granātāboli ir iekļaujami vējmietiņu dzimtā.
  2. Hall, James, 1918-2007. Illustrated dictionary of symbols in eastern and western art (1st U.S. ed izd.). New York : IconEditions, 1994. ISBN 0064333140. OCLC 31166560.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]