Graudzāļu dzimta

Graudzāļu dzimta; Poaceae
	Pļavas lapsaste
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda	Graudzāļu rinda (Poales)
Dzimta	Graudzāļu dzimta (Poaceae)
	Graudzāļu dzimta Vikikrātuvē

Graudzāļu dzimta (Poaceae vai Gramineae) ir liela viendīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē. Dzimtā ietilpst apmēram 10-12 tūkstoši sugu,^[1] tādējādi tā ir piektā izplatītākā augu dzimta. Graudzāļu dzimtas augi tiek uzskatīti par svarīgākajiem augiem cilvēku ekonomikā — dzimtā ietilpst liela patēriņa pārtikas graudi un graudaugu kultūras, kas tiek audzētas visā pasaulē. Graudzāļu dzimta ir viena no lielākajām dzimtām Latvijas florā. Parasti graudzāļu dzimtas augi ir daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi augi. Latvijā ir sastopamas aptuveni 175 sugas, visbiežāk tie ir pļavu un mežu augi.^[2] Tiem ir trīs putekšņlapas un divas augļlapas. Starp populārākajiem dzimtas kultūraugiem ir auzas, rudzi, kvieši un mieži.^[3]

Klasifikācija

Apakšdzimtas

Dzimtā ir aptuveni 771 ģints, kas ir klasificētas 12 apakšdzimtās^[1]:

Anomochlooideae — neliela platlapju zālāju apakšdzimta, kurā ietilpst divas ģintis (Anomochloa, Streptochaeta),
Aristidoideae — monotipiska apakšdzimta, kura satur tikai Aristideae cilti, kurā ir 3 ģintis un vairāk nekā 300 sugas,^[4]
Arundinoideae — satur aptuveni 40 ģintis,^[5] tostarp niedres,
Bambusoideae — bambusu apakšdzimta, kas ietver aptuveni 115 ģintis un vismaz 1 400 sugas;^[6] apakšdzimtā ir bambusu cilti,
Chloridoideae — satur 150 ģintis un aptuveni 1 600 sugas, tostarp, lielvārpu eragrosti, un prosu (Eleusine coracana),
Danthonioideae — satur 19 ģintis, aptuveni 300 sugas, tostarp pampu zāli,
Ehrhartoideae — satur 19 ģintis un aptuveni 120 sugas,^[5] tostarp rīsus,
Micrairoideae,
Panicoideae — satur aptuveni 3 500 sugas, tostarp kukurūza, sorgo, cukurniedres,
Pharoideae — neliela apakšdzimta, kurā ietilpts trīs ģintis (Leptaspis, Pharus, Scrotochloa),^[7]
Pooideae — satur vairākas lakstaugu ģintis, tostarp kviešus, miežus, auzas, lāčauzas, ciesas un daudzas zāliena un ganību zāles, piemēram, skarenes,
Puelioideae — neliela lakstaugu apakšdzimta, kurā ir divas ģintis (Guaduella un Puelia).

Latvijā sastopamās ģintis

Latvijā ir sastopamas šādas graudzāļu ģintis:^[8]

Airas (Aira),
Airenes (Lolium),
Akotaines (Polypogon),
Necilā ciesa (Calamagrostis neglecta)
Auzas (Avena)
Auzenes (Festuca),
Avotenes (Catabrosa),
Bekmanijas (Beckmannia),
Ciesas (Calamagrostis),
Cinnas (Cinna),
Ciņusmilgas (Deschampsia),
Ciņuvārpatas (Elymus),
Dižauzas (Arrhenatherum),
Neauglīgā jumtauza (Anisantha sterilis)
Egilopsi (Aegilops),
Eragrostes (Eragrostis),
Ēnsmilgas (Milium),
Ērkšķuzāles (Scolochloa),
Gaiļsāres (Echinochloa),
Īskājes (Brachypodium),
Jumtauzas (Anisantha),
Kamolzāles (Dactylis),
Kaviļas (Stipa),
Matveida kaviļa (Stipa capillata)
Kāpsmildzenes (Corynephorus),
Kāpukvieši (Leymus),
Kāpumieži (Hordelymus),
Kāpuniedres (Ammophila),
Kelērijas (Koeleria),
Kukurūzas (Zea),
Kvieši (Triticum),
Lapsastes (Alopecurus),
Lāčauzas (Bromus),
Mārsmilgas (Hierochloe),
Meduszāles (Holcus),
Zilganā molīnija (Molinia caerulea)
Mieži (Hordeum),
Miežubrāļi (Phalaroides),
Misiņsmilgas (Sieglingia),
Molīnijas (Molinia),
Niedres (Phragmites),
Parīsi (Leersia),
Pasāres (Digitaria),
Pavārpatas (Agropyron),
Pļavauzītes (Helictotrichon),
Zaļā sarene (Setaria viridis)
Pukcinellijas (Puccinellia),
Pumpursmilgas (Melica),
Rudzi (Secale),
Rudzusmilgas (Apera),
Sarenes (Setaria),
Sāres (Panicum),
Sekstaines (Cynosurus),
Seslērijas (Sesleria),
Skarenes (Poa),
Halebas sorgo (Sorghum halepense)
Smaržzāles (Anthoxanthum),
Smilgas (Agrostis),
Sorgo (Sorghum),
Spulgzāles (Phalaris),
Timotiņi (Phleum),
Tuskaroras (Zizania),
Ūdenszāles (Glyceria),
Vārpatas (Elytrigia),
Vilkakūlas (Nardus),
Vizuļi (Briza),
Pirkstveida suņzobe (Cynodon dactylon), kura 20. gadsimtā tika atrasta izgāztuvē, Rīgā^[9]
Vulpijas (Vulpia),
Zaķauzas (Bromopsis),
Zeltauzītes (Trisetum).