Griķi (suga)
- Šis raksts ir par augu sugu. Par citām jēdziena "Griķi" nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Sējas griķi Fagopyrum esculentum | |
|---|---|
 | |
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Sūreņu dzimta (Polygonaceae) |
| Ģints | Griķi (Fagopyrum) |
| Suga | Sējas griķi (F. esculentum) |
| Sinonīmi | |
| Fagopyrum sagittatum | |
 Sējas griķi Vikikrātuvē | |
Sējas griķi[1] (Fagopyrum esculentum) ir sūreņu dzimtas griķu ģints viengadīgs lakstaugs, stublājs 50 - 80 cm augsts, šķautnains, sarkanzaļš, zarains. Lapas plātnes pamats sirdsveidīgs vai bultveidīgs, gals smails. Ziedkopa - ķekars, ziedi rožaini. Auglis trīsšķautnains riekstiņš. Veģetācijas periods ilgst 60 - 90 dienas. Tos audzē dienvidu un mērenajā joslā.
Kulktūraugs, kuru audzē putraimu un miltu ieguvei, arī kā nektāraugu. Griķus sauc arī par pseidolabību. Griķu sēklas lieto gan pārtikā, gan lopbarībā. Griķu salmus izmanto pakaišiem[2].
Tā kā griķiem līdz pat salam ir ziedi, tad tas ir labs nektāra avots medus bitēm.[3] Šī iemesla dēļ dravnieki nereti blakus bišu stropiem sēj griķu laukus, vai izved bites "ganīties" līdzās griķu laukiem. Griķu medus ir tumšā krāsā un ar stipru garšu.
Receptes
[labot | labot pirmkodu]Griķu putraimi satur 2,5 - 2,7% tauku, 11 - 12% olbaltumvielu, līdz 50% bezslāpekļa ekstraktvielu, B un P vitamīnus. Pirms gatavošanas griķus pārlasa un nomazgā, ja tie ir stipri putekļaini. Griķus var arī apgrauzdēt pirms gatavošanas.
Griķu biezputra ar sviestu: Katliņā ielej ūdeni, pieliek sāli, uzvāra. Verdošā sālsūdenī ieber griķu putraimus un maisot vāra 15 - 20 minūtes, kamēr biezputra sabiezā. Pēc tam katliņu bīvi nosedz ar vāku un sautē 3 - 4 stundas. Uz 2 glāzēm griķu putraimu ņem 1 tējkaroti sāls, 3 glāzes ūdns un 2 ēdamkarotes sviesta[4].
Griķu biezputru ēd ar sviestu, saceptu speķi un sīpoliem, griķus pasniedz kā piedevas gaļas ēdieniem. Mūsdienās griķus priekšsagatavo, lai vārīšana un sutināšana neaizņemtu daudz laika tāpēc, tos gatavojot, jāseko norādēm uz katra konkrētā ražotāja iepakojuma.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Fagopyrum esculentum» (latviski). AkadTerm. Skatīts: 2013-03-11.
- ↑ Latvijas Padomju enciklopēdija, 3. sēj. Rīga: Galvenā Enciklopēdiju redakcija, 1983
- ↑ Antons Ruža (redaktors). Augkopība. Jelgava : Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004. 183—184. lpp. ISBN 9984-596-72-9.
- ↑ Molčānova O. Grāmata par garšīgu un veselīgu uzturu. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1953. 356 lpp
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Griķi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)