Kahetija — Vikipēdija

Pārvaldes centrs	Telavi
Kahetijas mhare
კახეთის მხარე
— Gruzijas mhare —
Kahetijas mhares atrašanās vieta Gruzijā
Valsts	Gruzija
Platība
- Kopējā	11 309,5 km²
Iedzīvotāji (2016. gadā)
- Kopā	318 400
- Blīvums	28,2/km²
- ISO 3166 kods	GE-KA
Laika josla	UTC+4 (UTC+4)
Mājaslapa: www.kakheti.gov.ge
Kahetijas mhare Vikikrātuvē

Kahetija jeb Kahetijas mhare (gruzīnu: კახეთის მხარე, Ḳaxetis mxare, izrunā: [kʼɑχɛtʰɪs mxɑrɛ]) ir viena no Gruzijas mharēm, atrodas valsts austrumos. Mhare tika izveidota 1990. gados no vēsturiskās Kahetijas un Tušetijas. Kahetijas mhares administratīvais centrs ir Telavi. 2016. gadā mharē dzīvoja 318 tūkstoši iedzīvotāju. Kahetija robežojas ar Krieviju ziemeļos (Dagestānu un Čečeniju), austrumos un dienvidos robežojas ar Azerbaidžānu, bet rietumos robežojas ar Gruzijas Lejaskartlijas un Mchetas-Mtianeti mharēm.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kahetija.

Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

Šis ar Gruziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Gruzijas administratīvais iedalījums

Autonomās republikas	Abhāzija¹ Adžārija

Mhares	Gurija Iekšējā Kartlija² Imeretija² Kahetija Lejaskartlija Mcheta-Mtianeti² Megrelija-Augšsvanetija Rača-Lečhumi un Lejassvanetija² Samche-Džavahetija

Pilsēta ar speciālu statusu	Tbilisi

¹ teritoriju kontrolē pašpasludinātā Abhāzijas Republika ² daļu teritorijas kontrolē pašpasludinātā Dienvidosetijas Republika

s d l Krievijas Impērijas koloniālā struktūra

Impērijas ķeizara pilns tituls (1917): "Viskrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperators un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Polijas cars, Sibīrijas cars, Taurijas Hersonesas cars, Gruzijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas, Lietuvas, Volīnijas, Podolijas un Somijas lielkņazs, Igaunijas, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales, Žemaitijas, Belostokas, Karēlijas, Tveras, Udoras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Jugras, Obdoras, Kondas, Vitebskas, Mstislavas un visas ziemeļu zemes valdnieks un lielkņazs, Ivērijas, Kartlijas un Kabardijas zemes un Armēnijas apgabala pavēlnieks un valdnieks, Čerkesu un Kalniešu kņazu un pārējo mantots valdnieks un īpašnieks, Turkestānas valdnieks utt. utt."

Lielkrievija	Ņižņijnovgorodas (1393), Jaroslavļas (1463), Rostovas (1474), Udoras (1478), Beloozeras (1485), Tveras (1488), Pleskavas (1510), Rjazaņas (1521), Smoļenskas (1667) zemes

Anektētās lielkņazistes	Vladimiras (1364), Novgorodas (1478) un Kijivas (1667) zemes

Novgorodas zemes	Vjatkas (1489), Jugras (1502), Permas (1547), Kondas (1594), Obdoras (1609) zemes

Tatāru hanistes	Kazaņas (1552) Astrahaņas (1556) Sibīrijas (1607) Krimas (Taurijas) (1783) zemes

Baltijas provinces un Karēlija	Igaunijas (1721), Vidzemes (1721), Karēlijas (1743), Kurzemes un Zemgales (1795) zemes

Lietuvas dižkunigaitija	Mscislavas (1772), Polockas (1772), Vitebskas (1772), Lietuvas (1795), Žemaitijas (1795), Bjalistokas (1807) zemes

Ukraina	Čerņihivas (1764), Podolijas (1772), Volīnijas (1795) zemes

Kaukāza valstis	Kartlijas (1801), Kahetijas (1801), Imeretijas (1811), Kabardijas (1825), Armēnijas (1828) un Čerkesijas (1829) zemes

Somijas lielhercogiste	Somijas (1809) zemes

Polijas karaliste	Polijas (1815) zemes

Turkestāna	Vidusāzijas (1867) zemes