Gunars Janovskis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gunars Janovskis
Gunars Janovskis
Personīgā informācija
Dzimis 1916. gada 8. februārī
Valsts karogs: Krievija Helsinki, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Somija Somija)
Miris 2000. gada 27. aprīlī (84 gadi)
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, dzejnieks
Valoda latviešu valoda
Žanri Proza
Slavenākie darbi Sōla, Pār Trentu kāpj migla, Pie Tornas.
Augstskola Latvijas universitāte, Bonnas universitāte

Gunars Anatolijs Janovskis (1916. gada 8. februāris2000. gada 27. aprīlis) bija trimdas latviešu rakstnieks, dzejnieks un prozaiķis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gunars Anatolijs Janovskis dzimis 1916. gada 8. februārī Helsinkos, Krievijas impērijas tālbraucēja kuģa kapteiņa ģimenē. 1919. gadā Janovskis ar ģimeni atgriežas Latvijā. No sākuma dzīvo Liepājā, bet drīz pārceļas uz Rīgu. Rīgā ģimene dzīvo Bolderājā un visa Janovska bērnība paiet dzīvojot pie jūras un kopā ar tēvu ejot zvejā.

1922. gadā uzsāk skolas gaitas Rīgas pilsētas 4. pamatskolā Pārdaugavā. No 1926. gada līdz 1933. gadam mācījies Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā. 1933. gadā uzsāk klasiskās filoloģijas studijas Latvijas Universitātē. Tomēr studijas nevedas, jo Janovski interesē vairāk dzeja un literatūra. Tā arī nepabeidzis, studijas pārtrauc 1938. gadā. Paralēli studijām sāk strādāt Valsts papīru spiestuvē par korektoru. Pirmie prozas darbi publicēti Studentu Dzīvē 1938. gadā. Janovskis bija latviešu studentu konkordijas Valdemārija biedrs.

Līdz padomju okupācijai strādājis dažādus darbus. Bijis darbvedis, grāmatvedis, krāvis malku Rīgas preču stacijā un strādājis lopkautuvē. No 1941. līdz 1944. gadam strādājis par tulku Jēkabpils apriņķa valdē. 1944. gada rudenī dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. Uzreiz pēc kara beigām turpina pārtrauktās filoloģijas studijas Bonnas universitātē, Vācijā.

1947. gadā pārceļas uz Lielbritāniju. Sākumā tur strādājis smagu fizisku darbu kā laukstrādnieks un ķieģeļceplī. 1952. gadā apprecas ar Rasmu Breikšu un pārceļas uz dzīvi fermā, Anglijas vidienē. Janovskis daudz ceļojis pa Eiropu. Visus trimdas gadus aktīvi dziedājis korī Mežezers un piedalījies visos Anglijas un Eiropas latviešu dziesmu svētkos. 1984. gadā pārceļas uz dzīvi Anglijas latviešu, veco ļaužu mītnē Straumēni. 1996. gadā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Miris 2000. gada 27. aprīlī. Rakstnieks kremēts, pelni apbedītī Rīgas Raiņa kapos.

Literārā darbībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gunars Janovskis reizēm tiek uzskatīts par labāko latviešu prozaiķi. Lai gan literatūrai aktīvi pievērsies samērā vēlu, tikai jau dzīvojot trimdā. Darbu galvenā tematika ir dzīve trimdā un trimdinieku dažādo raksturu savstarpējās attiecības. Daudzos darbos autors atklāj arī daļu no savas dzīves, līdz ar to piešķirot tiem zināmu autobiogrāfisku nokrāsu. Plašāk pazīstams ar savu debijas romānu Sōla, kas ir spilgts stāsts par Baltijas trimdinieku dzīvi pēckara Anglijā.

Literatūrzinātnieks Guntis Berelis par Gunaru Janovski ir teicis: [..] "mans rakstības veids ir gaužām veclaicīgs un nemoderns" — šādi pats sevi raksturo Gunārs Janovskis. Ko tas nozīmē? Pirmkārt, lasītājs saņem no romāna to, ko gaidījis. Otrkārt, autors ir augstākās raudzes profesio­nālis. Janovska romānos ir viss, ko mēdz gaidīt no šādas ievirzes pro­zas — kaislības, nekad (precīzāk, gandrīz nekad) nenolaižoties līdz pliekanai melodrāmai; ir piedzīvojumi, reizumis gluži vai džeklondoniskā ga­rā; ir skumja rezignācija, kas, iespējams, dažam lasītājam atsauks atmiņā Remarku; dažos romānos ir arī mazliet atsvešināta eksotika; vietumis fonā jaušama sirsnīga ironija; ir reālas sa­dzīves un laikmeta bildes. Tam visam pāri — autora profesionālisms un milzīgā pietāte pret paša darbu.[1]

Sarakstījis vairāk nekā 30 romānus.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sōla. Romāns. Ņujorka. Grāmatu Draugs, 1963.
  • Bez ceļa. Romāns. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1965.
  • Svešumā. Stāsti. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1966
  • Pie Tornas. Romāns. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1966
  • Pār Trentu kāpj migla. Romāns. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1966
  • Smiekliņam. Humoreskas. Stokholma, Ziemeļblāzma, 1967.
  • Pēc Pastardienas. Romāns. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1968
  • Ēnu menuets. Romāns. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1969
  • Dziesma mežam. Romāns. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1969
  • Nelūgtos ciemos. Stāsti. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1970
  • Rolands. Romāns. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1971
  • Balsis aiz tumsas. Romāns. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1972
  • Uz neatgriešanos. Romāns. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1973
  • Kur gaiļi nedzied. Romāns. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1974
  • Paskaties kļavā (kopā ar Indru Gubiņu). Dzejoļi. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1974
  • Ieklausies naktī. Stāsti. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1975
  • Kaijas kliedz vētru. Romāns. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1977
  • Un kas par to. Romāns. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1978
  • Kur sunim vieta. Stāsti. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1978
  • Novakare. Romāns. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1980
  • Purvā. Romāns. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1981
  • Ines. Romāns. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1982
  • Gunars Janovskis stāsta. Stāsti. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1985
  • Ļaudis pie jūras. Noveles. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1985
  • Cilvēks, kas gribēja vairāk (Kopā ar Laimu Kalniņu). Romāns. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1983
  • Helmī. Romāns. Ņujorka, Grāmatu Draugs, 1987
  • Jūras aptieka. Romāns. Publicēts laikrakstā Laiks. 1988.
  • Pilsēta pie upes. Romāns. Publicēts laikrakstā Laiks. 1989.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]