Johans Rodenburgs
| ||||||||||||
Johans Rodenburgs (nīderlandiešu: Jan Cornelius van Roodenburg, arī Rotenburg; miris 1660) bija nīderlandiešu izcelsmes kara inženieris, kas izstrādāja Rīgas pils un pilsētas priekšpilsētu nocietinājumu loka plānu Zviedru Vidzemes laikā.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cēlies no Flandrijas muižnieku dzimtas.[1] Piedalījās Trīsdesmitgadu karā Nīderlandes pusē, bijis Krievijas cara Mihaila galvenais inženieris. 1632. gadā viņš vadīja Rostovas cietokšņa deviņu bastionu izbūvi, piedalījās poļu-krievu karā (1632—1634), kad 1633. gadā krievu karaspēks nespēja ieņemt Smoļenskas cietoksni.[2] Pie robežas ar Nogaju ordu pēc viņa projekta krievi 1636. gadā stepē uzcēla 25 km garu zemes valni starp Kozlovas cietoksni un Čelnovajas upi (netālu no Tambovas).[3]
1637. gadā Rodenburgs iestājās Zviedrijas karalistes militārajā dienestā. No 1639. gada viņš vadīja Daugavgrīvas (Neimindes) skansts pārbūvi par holandiešu tipa cietoksni ar pieciem bastioniem un diviem vārtiem.[4] Cietoksnī bija izvietoti 120 lielgabali un mortīras, zaldātu kazarmas, virsnieku dzīvokļi, garnizona baznīca, pārtikas un munīcijas noliktavas. Pēc tam J. Rodenburgs ķērās arī pie Rīgas pils (1641) un pilsētas nocietinājumu sistēmas pārbūves plāna, 1643. gada plānā viņš ierosināja aiz priekšpilsētas nocietinājumu joslas pie Smilšu ceļa augstākā pakalnā (Kubes kalnā) uzbūvēt skansti, no kuras varētu aizsargāt ne vien priekšpilsētu, bet arī pilsētu.
1652. gadā pilsētas nocietinājumu sistēmas pārbūves plānu apstiprināja Rīgas ģenerālgubernators Gustavs Horns. Gar priekšpilsētas ārējo robežu izraka kanālu pa tagadējās Dzirnavu ielas gaitu līdz tagadējai Marijas ielai, kas vēlāk ieguva Rodenburga grāvja nosaukumu (aizbērts 19. gadsimta otrajā pusē).[5]
Uzskata, ka J. Rodenburgs miris 1660. gadā.[6][7]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Margarita Barzdeviča. Johana Rodenburga Rīgas nocietinājumu plāni no Valsts arhīva Stokholmā Arhivēts 2020. gada 25. septembrī, Wayback Machine vietnē. LATVIJAS VĒSTURES INSTITŪTA ŽURNĀLS 2010; 4(77):113–120 lpp.
- ↑ Christopher Duffy. Siege Warfare: The Fortress in the Early Modern World 1494-1660. Psychology Press, 1996 — 174 lpp.
- ↑ Brian Davies. Warfare, State and Society on the Black Sea Steppe, 1500-1700.
- ↑ Ose I. Daugavgrīvas cietokšņa būvvēsture. Rīga, 2007. – 32. lpp.
- ↑ Irēna Bākule. Rīga ārpus nocietinājumiem. Rīga: Neputns, 2009.
- ↑ Eimer G. Die Stadtplanung im schwedischen Ostseereich 1600–1715. Mit Beiträgen zur Geschichte der Idealstadt. Lund, 1961. – S. 288
- ↑ Campe P. Lexikon Liv- und Kurländischer Baumeister, Bauhandwerker und Baugestalter von 1400–1850. – Bd. I. – Stockholm, 1951. – S. 46.