Gustavs Vanags

Šis raksts ir par ķīmiķi. Par citām jēdziena Vanags nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Gustavs Vanags Personīgā informācija Dzimis 1891. gada 10. martā Žagares pagasts, Šauļu apriņķis, Kauņas guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) Miris 1965. gada 8. maijā (74 gadi) Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija)

Zinātniskā darbība Zinātne ķīmija Alma mater Latvijas Universitāte Pasniedzēji Pauls Valdens Studenti Emīlija Gudriniece Jānis Polis Apbalvojumi Latvijas PSR Valsts prēmija (1959) Darba Sarkanā karoga ordenis (1961) Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks

Gustavs Vanags (dzimis 1891. gada 10. martā, miris 1965. gada 8. maijā) bija latviešu ķīmiķis organiķis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Biogrāfija

Gustavs Vanags ir dzimis 1891. gada 10. martā Sniķeres muižas Rungu mājās (tagad Ukru pagastā). Mācījies Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā, 1910. gadā iestājies Rīgas Politehniskajā institūtā. Pēc atgriešanās no bēgļu gaitām Krievijā, 1921. gadā beidzis Latvijas Universitāti, strādājis LU Ķīmijas fakultātē, bijis tās organiskās ķīmijas katedras vadītājs. 1932. gadā ieguvis ķīmijas doktora grādu.

Pēc 1958. gada G. Vanags strādāja Rīgas Politehniskajā institūtā, kur līdz 1965. gadam vadīja organiskās ķīmijas katedru. Darbojās arī Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūtā un Organiskās sintēzes institūtā, kur vadījis pētījumus ciklisko beta diketonu ķīmijā. Gustavs Vanags un viņa skolnieki radījuši vairākus medicīnā, lauksaimniecībā un analītiskajā ķīmijā lietojamus produktus (omefīnu, bindonu, nitroindandionu, ratindanu).

Miris pēkšņā nāvē 1965. gada 8. maijā Rīgā. 13. maijā apglabāts Meža kapos.

Piemiņa

Gustava Vanaga vārdā nosaukta 1967. gadā dibināta prēmija (tagad balva), ko reizi divos gados pasniedz par labākajiem darbiem ķīmijā.

Ārējās saites

• Šķirklis letonika.lv
• Izstāde „Gustavs Vanags un organiskā ķīmija Latvijā”