Psihotropā viela

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Psihotropa viela jeb psihoaktīva viela ir viela, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu, izmainot to lietotāja uztveri, garastāvokli, apziņu, izziņu un uzvedību.

Daudzām psihotropām vielām spēcīgās iedarbības dēļ ir vairāki medicīniski pielietojumi. Ar psihotropām vielām, piemēram, mazina sāpes vai ārstē garīgas slimības, tās ir vairāku pretklepus līdzekļu sastāvos. Psihes un emociju mainošo īpašību dēļ tās cilvēki izmanto arī izklaides nolūkos. Neapdomīga un pārmērīga psihotropo vielu lietošana var izraisīt nopietnas sekas veselībai, kā arī daudzas ir saistāmas ar atkarības veidošanos, tāpēc to pielietošana izklaides nolūkiem ir pretrunīga, kopš 20. gadsimta sākuma valstis ir sākušas stingri aizliegt un kontrolēt šo vielu brīvu izplatību.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Psihotropo vielu lietošana cilvēku vidū bija izplatīta jau aizvēsturē. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā informācija ļauj noprast, ka daudzas psihotropās substances, galvenokārt augi, tika lietoti jau 10 000 gadus pirms mūsu ēras, kamēr vēsturiski un rakstiski pierādījumi par to lietojumu dažādās kultūrās ir ap 5 000 gadu veci.[1] Piemēram, koka lapu košļāšanas tradiīcija Peru kultūrā ir vairāk kā 8000 gadus veca.[2][3]

Šīs vielas nelieto vienīgi cilvēki. Vairāki citi dzīvnieki apzināti ēd dažādus psihoaktīvus augus, dzīvniekus, ogas vai pat fermentētus augļus, kas ierosinātu psiholoģiskas izmaiņas, piemēram, kaķi ēd kaķumētras. Svēto augu tradicionālās leģendas satur atsauces uz to, ka cilvēce pārņēma psihoaktīvo vielu lietošanas praksi no dzīvniekiem.[4] Dzīvnieki un psihoaktīvie augi ir līdzevolucionējuši, kas izskaidro, kāpēc šīs vielas un to receptori ir sastopami nervu sistēmā.[5]

Attieksme pret psihotropajām vielām krasi ir izmainījusies 20. gadsimtā, kad vairāku valstu vadītāji un valdības reaģēja uz to lietošanu, aizliedzot tās un padarot to lietošanu un tirdzniecību par kriminālpārkāpumu. Ne visas psihotropās vielas bija iespējams aizliegt, piemēram, alkohola aizliegums ASV ilga 13 gadus un cieta neveiksmi alkohola lielās popularitātes dēļ, bet līdz mūsdienām vairums psihotropo vielu ir aizliegtas vai stingri kontrolētas tikai medicīniskiem nolūkiem. Līdz ar to ir attīstījusies nelegālā narkotiku tirdzniecība.

Iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Psihoaktīvās vielas un tās saturošus materiālus pēc to iedarbības uz organismu var iedalīt 3 kategorijās:

Pie psihotropajām vielām tiek pieskaitīti arī psihiatriskie medikamenti, piemēram, antidepresanti un neiroleptiskie līdzekļi.

Grafisks iedalījuma attēlojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


PsychoactiveChart.svg
STIMULANTI
Simpatomimētiskie amīni
Dopamīna atpakaļsaistes inhibitori
Amfetamīni
Katinons
Metilfenidats
Kokaīns
Aminoketoni
Bupropions
Dietilpropions
SSRI
Fluoksetīns
Fluvoksamīns
Paroksetīns
Sertralīns
MAOI
TCA
TeCA
Maprotilīns
Mirtazapīns
Trazodons
Johimbīns
Efedrīns
Pseidoefedrīns
Sinefrīns
Metilksantīni
Kofeīns
Teofilīns
Teobromīns
NEIROLEPTIĶI
Atipiskie neiroleptiķi
Klozapīns
Risperidons
Olanzapīns
Kvetiapīns
Sulpirīds
Ziprasidons
Tipiskie neiroleptiķi
Haloperidols
Flufenazīns
Tioridazīns
Klorpromazīns
Pimozīds
Perfenazīns
CBD
Holīnerģiskie
Nikotīns
Betele
Muskarīns
Atomoksetīns
DEPRESANTI
Nomierinošie līdzekļi
Alkohols
Ēteris
Barbiturāti
Hloroforms
Hlorālhidrāts
Metakvalons
GHB
Benzodiazepīni
Alprazolāms
Diazepāms
Flunitrazepāms
Temazepāms
Lorazepāms
Opioīdi
Opijs
Kodeīns
Morfīns
Heroīns
Oksikodons
Hidrokodons
Metadons
Fentanils
Kavalaktoni
Psihodēliskās vielas
Marihuāna
THC
MDMA
MDA
MDEA
2C-I
2C-B
AMT
Meskalīns
2C-E
DOM
DOC
LSA
LSD
Psilocibīns
DPT
DMT
Ibogaīns
Disociatīvās vielas
Dislāpekļa oksīds
Ketamīns
DXM
Tiletamīns
DXO
PCP
Salvinorīns A
Ibotēnskābe
Muscimols
Antiholīnerģiskie
Dimenhidrināts
Difenhidramīns
Skopolamīns
Atropīns
HALUCINOGĒNI

Pielietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Narkomānija un negatīvie aspekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Narkomānija

Psihotropās vielas rada ne tikai garīga rakstura traucējumus, bet arī atkarību. Katrai vielai ir noteikta ietekme uz cilvēka garīgo un fizisko veselību, tāpēc svarīgi apzināties, cik dažādas var būt psihotropo un psihoaktīvo vielu radītās sekas, ņemot vērā atkarības smagumu. Atkarība no dažādām vielām nozīmē nepārvaramu vēlmi lietot šo vielu tādos daudzumus, lai sasniegtu vēlamo efektu, neņemot vērā negatīvās sekas, ko šī viela atstāj uz šī cilvēka dzīvi.[6]

Ir svarīgi diagnosticēt šo vielu radītos traucējumus un uzstādīt profilaktisku un terapeitisku programmu klīniski terapeitiskajos uzstādījumos. Psihotropo un psihoaktīvo vielu radītajiem garīgajiem traucējumiem varētu palīdzēt ārstēšana un atkārtota hospitalizēšana.[7] Pastāv dažādas pieejas kā ārstēt šādus pacientus atkarībā no lietošanas cikla un atkarības pakāpes. Šīs pieejas var iedalīt 3 posmos - profilakse (prevention), ārstēšana (treatment) un rehabilitācija (rehabilitation).[8]

Ņemot vērā šos datus un citus pētījumus, jauniešiem pastāv liels risks uz atkarību no legālām un nelegālām psihotropajām vielām.[7] Cilvēkiem, kuri pastāvīgi lieto narkotikas, ir īpašas vajadzības atbilstoši to kognitīvajai un psiholoģiskajai attīstībai.[9]

Atkarīgo vielu lietošana nereti ir saistīta ar garīgajiem traucējumiem. Garīgie traucējumi kopumā ietver izmaiņas domāšanā, noskaņojumā un/vai uzvedībā. Šie traucējumi var ietekmēt to, kā mēs attiecamies pret citiem un kā izdaram izvēli. Garīgie traucējumi ir dažādās formās, daži ar dziļa līmeņa trauksmi, krasām noskaņojuma izmaiņām, samazinātu spēju koncentrēties vai uzvesties atbilstoši. Citas formas saistītas ar nevēlamām, traucējošām domām, redzes vai dzirdes halucinācijām, kā arī maldīgiem uzskatiem par galvenajiem dzīves aspektiem. Vielu atkārtotas lietošanas traucējumi parādās, kad atkārtota alkohola un/vai narkotiku lietošana izraisa klīniski nozīmīgu darbību pasliktināšanos, ieskaitot veselības problēmas, invaliditāti un nespēju paveikt galvenos pienākumus darbā, skolā un mājās.[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Merlin, M.D (2003). "Archaeological Evidence for the Tradition of Psychoactive Plant Use in the Old World". Economic Botany 57 (3): 295–323. doi:10.1663/0013-0001(2003)057[0295:AEFTTO]2.0.CO;2. (angliski)
  2. Early Holocene coca chewing in northern Peru Volume: 84 Number: 326 Page: 939–953 (angliski)
  3. "Coca leaves first chewed 8,000 years ago, says research". BBC News. 2010. gada 2. decembris. (angliski)
  4. Samorini, Giorgio (2002). Animals And Psychedelics: The Natural World & The Instinct To Alter Consciousness. Park Street Press. ISBN 0-89281-986-3. (angliski)
  5. Albert, David Bruce, Jr. (1993). Event Horizons of the Psyche. Atjaunināts: 2006. gada 2. februāris. (angliski)
  6. Ebener, D.J., Smedema, S.M. (2011) Physical Disability and Substance Use Disorders: A Convergence of Adaptation and Recovery. Rehabilitation Counseling Bulletin Vol. 54, 3: pages 131-141
  7. 7,0 7,1 Niethammer, O., Frank, R. (2007) Prevalence of use, abuse and dependence on legal and illegal psychotropic substances in an adolescent inpatient psychiatric population. European Child & Adolescent Psychiatry Vol. 16 (4), pages 254-259
  8. http://www.emcdda.europa.eu/publications/country-overviews/lv
  9. Lindstrøm, M., Filges, T., Jørgensen, A.K. (2015) Brief Strategic Family Therapy for Young People in Treatment for Drug Use. Research on Social Work Practice Vol. 25, 1: pages 61-80
  10. http://www.samhsa.gov/disorders

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]