Harkivas apgabala okupācija

Vikipēdijas lapa
Harkivas apgabala Krievijas okupācija
Російська окупація Харківської області
—  Krievijas okupēta Ukrainas daļa  —
Sārtā krāsā Krievijas okupētā Harkivas apgabala daļa, zaļā krāsā atbrīvotā daļa
Sārtā krāsā Krievijas okupētā Harkivas apgabala daļa, zaļā krāsā atbrīvotā daļa
Sārtā krāsā Krievijas okupētā Harkivas apgabala daļa, zaļā krāsā atbrīvotā daļa
Okupējošā valsts Krievijas Federācija
Ilgums 2022. gada 24. februāris – pašlaik

Harkivas apgabala Krievijas okupācija (ukraiņu: Російська окупація Харківської області) ir Ukrainas Harkivas apgabala okupācija Krievijas iebrukuma laikā, kas sākās 2022. gada 24. februārī. Krievijas armija okupēja Izjumu, Kupjansku, Balakļiju un citas apgabala austrumu daļas pilsētas.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

25. februārī Krievijas bruņotie spēki okupēja Čuhujivu, bet 7. martā to atbrīvoja Ukrainas bruņotie spēki. Martā Krievijas karaspēks sagrāba Velikijburlukas hromadu. Kad 1. aprīlī Krievijas bruņotie spēki ieņēma Izjumu, divi Krievijas karavīri tika nogalināti un vēl 28 karavīri hospitalizēti pēc tam, kad ukraiņu civiliedzīvotāji Krievijas 3. motorstrēlnieku divīzijas karavīriem Izjumā izdalīja saindētas kūkas.[1][2]

Aneksijas plāns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

21. aprīlī okupācijas varas iestādes par Harkivas militāri civilās administrācijas vadītāju Kupjanskas pilsētā iecēla Vitāliju Gančevu. 6. jūlijā Gančevs apgalvoja, ka Krievija plāno Harkivas apgabalā izveidot 4 okupācijas apriņķus. 8. jūlijā okupācijas varas vadītājs paziņoja, ka Harkivas apgabals ir “neatņemama” Krievijas teritorijas daļa un plāno Harkivas apgabalu anektēt Krievijas Federācijā.[3]

11. jūlijā Krievijas ieceltais militāri civilās administrācijas vadītājs Jevgēņijs Junakovs tika nogalināts atentātā, Ukrainas drošības dienestam vai ukraiņu partizāniem uzspridzinot Junakova automašīnu.[4]

Deokupācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izjumā nogalināto ekshumācija

2022. gada septembra sākumā Ukrainas armija sāka lielu pretuzbrukumu Harkivas apgabalā, atbrīvojot vairākas apdzīvotās vietas apgabalā un izbeidzot daudzo militāro okupantu un kolaborantu pārvalžu darbību.[5] 10. septembrī Ukrainas armija atbrīvoja Izjumu un Velikijburluku no Krievijas okupantiem.[6]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]