Pāriet uz saturu

Hersonas apgabala okupācija

Vikipēdijas lapa
Hersonas apgabals
Херсонская область
—  Krievijas anektēta Ukrainas daļa  —
Flag of Hersonas apgabals
Karogs		 Coat of arms of Hersonas apgabals
Ģerbonis
Sārtā krāsā iezīmēta Krievijas okupētā Hersonas apgabala daļa, bet zilā krāsā Ukrainas atbrīvotā apgabala daļaSārtā krāsā iezīmēta Krievijas okupētā Hersonas apgabala daļa, bet zilā krāsā Ukrainas atbrīvotā apgabala daļa
Pārvaldes centrs Heņičeska
Lielākā pilsēta Nova Kahovka
Oficiālā valoda krievu
Okupējošā valsts Karogs: Krievija Krievija
Okupācija 2022. gada 24. februāris – pašlaik
Kolaborantu civilmilitārā administrācija 2022. gada 28. aprīlis[1] – 30. septembris
Aneksija 2022. gada 30. septembris
Administrācija
 - Tips Okupācijas pārvalde ar kolaborantu civilajām struktūrām
 - Gubernators Vladimirs Saldo
 - Valdības vadītājs Andrejs Aleksejenko
Mājaslapa: khogov.ru

Hersonas apgabala Krievijas okupācija (ukraiņu: Російська окупація Херсонської області) ir Ukrainas Hersonas apgabala okupācija Krievijas iebrukuma laikā, kas sākās 2022. gada 24. februārī.[2]

Norise

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

24. februārī Krievijas bruņotie spēki sāka masīvu iebrukumu Hersonas apgabalā no agrāk okupētās Krimas pussalas.[3][4][5][6][7]

2. martā Krievijas karaspēks pāri Antonivkas tiltam okupēja Hersonu.[2][8] Neilgi pēc Hersonas ieņemšanas Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka notiek sarunas starp Krievijas armiju un pilsētas administrāciju par kārtības uzturēšanu. Pilsētas mērs Ihors Kolihajevs paziņoja, ka pilsoņi drīkst iziet ārā tikai dienas laikā un viņiem bija aizliegts pulcēties grupās, automašīnām bija atļauts iebraukt pilsētā tikai pārtikas un medikamentu piegādei.[9]

Militāri civilās administrācijas izveide un aneksija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Okupētās teritorijas pārvaldei Krievijas valdība izveidoja Hersonas kolaborantu militāri civilo administrāciju (krievu: Херсонская военно–гражданская администрация). 31. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja par Krievijas plāniem sarīkot referendumu par "Hersonas Tautas republikas" izveidi. 16. aprīlī Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova informēja, ka Krievija gatavojas no 1. līdz 10. maijam okupētajā Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu pēc tādas pašas shēmas kā 2014. gadā sagrābtajā Doneckas un Luhanskas apgabala daļā.[10]

Tomēr 2022. gada maija vidū Hersonas militāri civilā pārvalde paziņoja par Krievijas Federācijas nodomu šo reģionu pilnībā anektēt[11] bijušās Taurijas un Hersonas guberņu robežās.[12][13]

Ukrainas karaspēka pretuzbrukuma laikā 20. septembrī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās steidzami izsludināja viltus referendumus par pievienošanos Krievijas Federācijai no 23. līdz 27. septembrim. Hersonas apgabala iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu un ukraiņu valodā "vai jūs atbalstāt Hersonas apgabala izstāšanos no Ukrainas, Hersonas apgabala pārveidi par patstāvīgu valsti un tās iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?"[14] Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka referendumu rīkošana un jaunu teritoriju pievienošana Krievijai izraisīšot neatgriezeniskas ģeopolitiskās pārmaiņas pasaulē, jo "uzbrukums Krievijas teritorijai tiktu uztverts kā noziegums, kas ļautu mums izmantot visus pašaizsardzības līdzekļus". Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pauda pārliecību, ka Krievijas rīkotie viltus referendumi neko nemainīs un Ukraina turpinās atbrīvot savu teritoriju.[15]

28. septembrī Krievijas puse pavēstīja, ka par pievienošanos Krievijai Hersonas apgabalā nobalsojuši 87% vēlētāju.[16] 30. septembrī kļuva zināms, ka Vladimirs Putins parakstījis dekrētu par Hersonas apgabala atzīšanu par neatkarīgu teritoriju.[17] 30. septembrī Maskavas kremlī Vladimirs Putins kopā ar okupēto Ukrainas reģionu vietvalžiem parakstīja līgumus par četru apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Krievijas prezidents savā uzrunā apgalvoja, ka miljoniem "krievu pasaules" iemītnieku sapņojot atgriezties savā "īstajā dzimtenē", no kuras tika nošķirti pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā.[18]

Deokupācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Pretuzbrukums Hersonas apgabalā (2022)

10. jūnijā Ukrainas armija sāka artilērijas triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām Hersonas apgabalā.[19] 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka prezidents Volodimirs Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.[20]

Antonivkas tilts pāri Dņeprai, kuru Krievijas karaspēks uzspridzināja, atkāpjoties no Hersonas.

29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju.[21] 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri Dņeprai Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Līdz 7. oktobrim Ukrainas bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt Berislavas rajona ziemeļu daļā.[22] 19. oktobrī Hersonas kolaborantu vadība paziņoja, ka nepieciešama civiliedzīvotāju evakuācija, kā arī visu varas iestāžu pārcelšana uz Dņepras upes kreiso krastu.[23] 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot Antonivkas tiltu pār Dņepras upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.[24] 12. novembrī Ukrainas bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja Heņičeskas pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie Azovas jūras.[25]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ The Moscow Times. «Russian-Occupied Kherson Names New Leadership Amid Pro-Ukraine Protests, Rocket Attacks». The Moscow Times (angļu), 2022. gada 28. aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 7. maijā. Skatīts: 2024. gada 30. augustā.
  2. ↑ 2,0 2,1 Michael Schwirtz. «First Ukraine City Falls as Russia Strikes More Civilian Targets». The New York Times (en-US), 2022-03-02. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022-07-20.
  3. ↑ «Putin announces formal start of Russia’s invasion in eastern Ukraine». Meduza (angļu). Skatīts: 2022-07-20.
  4. ↑ «Nova Kakhovka has fallen to Russia: Ukraine media». The Business Standard (angļu). 2022-02-27. Skatīts: 2022-07-20.
  5. ↑ «Part of Kherson region territory occupied by aggressor - Regional Administration». Interfax-Ukraine (angļu). Skatīts: 2022-07-20.
  6. ↑ CNN. «February 27, 2022 Russia-Ukraine news». CNN (angļu), 2022-02-27. Skatīts: 2022-07-20.
  7. ↑ «Мелитополь не сдался, Мелитополь – временно оккупирован" – городской голова о ситуации на 1 марта». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 2. martā. Skatīts: 2022. gada 20. jūlijā.
  8. ↑ «Kherson: How is Russia imposing its rule in occupied Ukraine?». BBC News (en-GB). 2022-05-11. Skatīts: 2022-07-20.
  9. ↑ «Russia claims it has seized Kherson as city’s mayor agrees to curfew». The Independent (angļu). 2022-03-03. Skatīts: 2022-07-20.
  10. ↑ Ukrainas tiesībsardze: Krievija gatavojas Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu
  11. ↑ «Оккупационные власти Херсона заявили о плане вступить в состав России». Радио Свобода (krievu). Skatīts: 2022-07-20.
  12. ↑ «Россия хочет присоединить Херсонскую и Запорожскую области по образцу «Таврической губернии» – ISW». Слово и Дело (krievu). Skatīts: 2022-07-20.
  13. ↑ «В Совфеде поддержали идею воссоздания Таврической губернии». ВЗГЛЯД.РУ (krievu). Skatīts: 2022-07-20.
  14. ↑ «"Что известно о референдумах в ДНР, ЛНР и освобожденных областях Украины о вхождении в РФ"». TASS. 2022. gada 23. septembris. Skatīts: 2022. gada 24. septembris.
  15. ↑ Kremlis rīkos «referendumu» par Ukrainas austrumos okupēto teritoriju pievienošanu Krievijai lsm.lv 2022. gada 20. septembrī
  16. ↑ Okupanti: «Referendumos» Ukrainas apgabalu pievienošanu Krievijai atbalstījuši teju visi lsm.lv 2022. gada 28. septembrī
  17. ↑ Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu «neatkarības» atzīšanu lsm.lv 2022. gada 30. septembrī
  18. ↑ Putins parakstījis rīkojumu par okupēto Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā lsm.lv 2022. gada 30. septembrī
  19. ↑ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā
  20. ↑ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā
  21. ↑ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos lsm.lv 2022. gada 29. augustā
  22. ↑ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī
  23. ↑ Okupantu administrācija atkāpjas no Hersonas pilsētas, liek evakuēties arī civiliedzīvotājiem lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī
  24. ↑ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras lsm.lv 2022. gada 11. novembrī
  25. ↑ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu lsm.lv 2022. gada 12. novembrī
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Hersonas_apgabala_okupācija&oldid=4138786"