Izjuma

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par pilsētu Harkovas apgabalā. Par pilsētu Luhanskas apgabalā skatīt rakstu Almazna.
Izjuma
Ізюм
apgabala pilsēta
Izjumas Centrālais laukums
Izjumas Centrālais laukums
Karogs: Izjuma
Karogs
Ģerbonis: Izjuma
Ģerbonis
Izjuma (Ukraina)
Izjuma
Izjuma
Izjuma Ukrainas kartē
Izjuma (Harkovas apgabals)
Izjuma
Izjuma
Izjuma Harkovas apgabala kartē
Koordinātas: 49°11′45″N 37°16′49″E / 49.19583°N 37.28028°E / 49.19583; 37.28028Koordinātas: 49°11′45″N 37°16′49″E / 49.19583°N 37.28028°E / 49.19583; 37.28028
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Harkovas apgabals
Pirmoreiz minēta 1571. gadā
Pilsēta 1685. gadā
Platība
 • Kopējā 43,6 km2
Iedzīvotāji (2013)
 • kopā 51 511
 • blīvums 1 181,4/km²
Laika josla EET (UTC+2)
Pasta indeksi 64300-64318
Tālruņu kods +380 5743
Mājaslapa city-izyum.gov.ua
Izjuma Vikikrātuvē

Izjuma (ukraiņu: Ізюм) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas austrumos, Harkovas apgabalā. Izvietojusies Siverskijdonecas upes krastos 120 km no apgabala centra Harkovas un 502 km no galvaspilsētas Kijevas un ir Izjumas rajona centrs (rajonā neietilpst).

Par pilsētu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta ir dzelzceļa un autoceļu mezgls. Tās teritorijā atrodas Kremeneca kalns, kuru ietver dabas liegums (apmēram 100 ha). Izjuma ir trešā lielākā pilsēta Harkovas apgabalā. Pilsētā darbojas optiskā stikla un aparātu rūpnīca (izveidota 1923. gadā). Tā ražo optiskās lēcas un medicīnisko optiku. Pilsētā darbojas arī maizes ceptuve un alus ražotne. Vagonu rūpnīca, kura tika izveidota jau 1915. gadā, nodrošina darbu vairāk kā 1000 strādniekiem. Tas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem pilsētā. Apkārtnē iegūtie fosfāti tiek izmantoti minerālmēslu ražošanā. Apmēram 430 hektārus no pilsētas teritorijas aizņem mežs. Tikai 9 km attālumā no pilsētas atrodas lielākais Austrumukrainas ezers (Krasnooskoļkas). Pilsētā darbojas novadpētniecības muzejs. Kopš 2003. gada 26.augusta Izjuma ir Tukuma sadraudzības pilsēta.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā reģionā no laika gala ir dzīvojuši kazaki, kas gadsimtiem ir bijuši reģiona vēstures veidotāji. Šī pilsēta atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā un no seniem laikiem šeit ir norisinājušies notikumi, kas bijuši nozīmīgi gan reģiona, gan arī valsts līmenī. Jau no 6. līdz 8. gadsimtam šeit norisinājās aktīvas cīņas starp senkrievu ciltīm un klejotājciltīm, kas ieradās šeit, lai laupītu un iegūtu teritorijas. Pirmo reizi vēstures avotos Izjuma ir minēta 1571. gadā. Tobrīd ar vārdu Izjuma saprata ceļu, kurš veda uz Krievzemi šinī reģionā. 17. gadsimta sešdesmitajos gados šeit apmetās pirmie pārceļotāji, kas izveidoja sākumā ciemu, bet jau 1680. gadā Izjuma minēta kā mazpilsēta. 17. gadsimta astoņdesmitajos gados šeit tika uzbūvēts Izjumas cietoksnis (1681), kurš sastāvēja no "lielās" un "mazās" pilsētas. "Lielās" pilsētas vietā šobrīd atrodas Izjumas pilsētas centrālā daļa. Cietoksnis šajā pilsētas daļā aizņēma apmēram ceturto daļu. Vieta cietoksnim bija izvēlēta ļoti veiksmīgi, jo to no trim pusēm apņēma upe, bet ceturtajā pusē atradās kalns. Izjumas cietokšņa uzcelšanas datums ir arī pilsētas dibināšanas gads. Lai nodrošinātu drošību uz ceļiem, tajā laikā tika izveidoti arī sardzes punkti. 1685. Izjuma kļūst par pulka pilsētu, kur mitinās Izjumas kazaku pulks. Pilsētai ir pakļautas daudzas apkaimes pilsētas un miesti. Izjumas kazaku pulks piedalījās visos lielākajos Krievzemes karos līdz 1765. gadam. Šajā gadā tika likvidēta pulku sistēma un tika izveidota guberņu sistēma. Harkova kļuva par apgabala centru, bet Izjuma no 1780. gada par provinces centru. Jau divdesmitā gadsimta sākumā caur pilsētu sāka iet vilcieni, bet 1915. gadā tika izveidota neliela lokomotīvju remonta darbnīca, kura gadsimta laikā ir izaugusi par lielu un modernu uzņēmumu. 1916. gadā ar Nikolaja II lēmumu tika uzsākta pirmās optiskā stikla rūpnīcas celtniecība. Revolūcijas dēļ tā savu darbu uzsāka tikai 1923 gadā. 1923. gadā Izjuma kļuva par apriņķa centru, bet 1932. gadā par rajona nozīmes pilsētu. 1942. gadā Izjumas apkārtnē norisinājās ļoti smagas Otrā pasaules kara kaujas, kurās gāja bojā vairāki desmiti tūkstošu Sarkanās armijas karavīru. Pilsētas ģerbonis tika apstiprināts 2001. gada 25. septembrī. Šis ģerboņa variants parādījās jau 1863. gadā, bet tad to nepieņēma. Tas ģerbonis simbolizē ne tikai pilsētu, bet arī rajonu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Tukuma sadraudzības pilsētas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 1. decembrī. Skatīts: 2009. gada 27. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]