Pāriet uz saturu

Heinrihs Himlers

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Heinrihs Himmlers)
Heinrihs Himlers
Heinrich Himmler
SS reihsfīrers
Amatā
1929. gada 6. janvāris — 1945. gada 29. aprīlis
Priekštecis Erhards Heidens
Pēctecis Kārlis Hanke

Dzimšanas dati 1900. gada 7. oktobrī
Minhene, Vācijas Impērija
(tagad Bavārija, Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1945. gada 23. maijā (44 gadu vecumā)
Līneburga, Vācijas Impērija
(tagad Lejassaksija, Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts nezināma vieta Līneburgas tīrelī, Lejassaksija, Karogs: Vācija Vācija
Politiskā partija NSDAP
Dzīvesbiedrs(-e) Margarete Bode
Augstskola Minhenes Tehniskā universitāte
Paraksts

Heinrihs Luitpolds Himlers (vācu: Heinrich Luitpold Himmler; dzimis 1900. gada 7. oktobrī Minhenē, miris 1945. gada 23. maijā Līneburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.

Dzimis Minhenē skolotāja ģimenē. Mācījies ģimnāzijās Minhenē un Landshūtē. Pirmajā pasaules karā nepiedalījās — laikā, kad absolvēja karaskolu, karš jau bija beidzies. Iestājās paramilitārajā organizācijā "Brīvprātīgo korpuss". No 1919. līdz 1922. gadam studēja agronomiju Minhenes Tehniskajā universitātē (toreiz Tehniskajā augstskolā).

1923. gada novembrī piedalījās Hitlera Alus pučā kā "partijas karognesējs". No 1924. gada bija Gregora Štrasera sekretārs. 1925. gada augustā iestājās NSDAP un kļuva par Bavārijas gauleiteru. 1929. gada 6. janvārī kļuva par SS reihsfīreru. 1933. gadā tika iecelts par Minhenes policijas vadītāju. 1934. gada 20. aprīlī tika iecelts par Prūsijas gestapo vadītāju. 1936. gada 17. jūnijā iecelts par visu policijas dienestu virsvadītāju.

1943. gadā iecelts par trešā reiha iekšlietu ministru. 1944. gada augustā iecelts par Rezerves armijas virspavēlnieku.

SS reihsfīrers vadīja SS un Gestapo darbību. Viens no koncentrācijas un nāves nometņu tīkla un holokausta galvenajiem organizētājiem.

1945. gada pavasarī, vairs neticēdams Vācijas uzvarai karā, Himlers devās uz Lībeku, kur ar zviedru diplomāta Folkes Bernadota starpniecību sāka separātas sarunas par padošanos un ASV un britu kopīgu cīņu pret PSRS. To uzzinājis, Hitlers dienu pirms savas pašnāvības Himleru kā nodevēju atcēla no visiem amatiem. Tomēr sarunas izgāzās.

1945. gada 22. maijā Brēmenē britu armijas patruļa Himleru arestēja, kaut viņš bija apgādājies ar viltotiem personas dokumentiem. Izdarīja pašnāvību apcietinājumā, norīdams kapsulu ar ciānkāliju. Apglabāts nezināmā vietā Līneburgas tuvumā. Par Himlera nāvi eksistē vairākas sazvērestības teorijas.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]