Himalaju vilks
| Himalaju vilks Canis himalayensis | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Suņu dzimta (Canidae) |
| Ģints | Suņi (Canis) |
| Suga | Himalaju vilks (Canis himalayensis) |
 Himalaju vilks Vikikrātuvē | |
Himalaju vilks, pazīstams ar neoficiālo zinātnisko nosaukumu - Canis himalayensis, ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs. Himalaju vilks joprojām oficiāli tiek sistematizēts kā viens no veidiem pelēkā vilka pasugai Tibetas vilkam (Canis lupus chanco).
Ģenētiskie pētījumi Indijas zinātniekus rosinājuši pārvērtēt līdzšinējo sistemātiku un izdalīt Himalaju vilku kā patstāvīgu sugu.[1] Himalaju vilks dzīvo izolēti no kopējās saimes jau 800 000 gadus.[2] Līdz ar to tā ir viena no visvecākajām izdzīvojušām suņu dzimtas sugām pasaulē. Himalaju vilkam un mājas sunim nav neviena kopīga ģenētiskā marķera.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Himalaju vilkam mūsdienās savvaļā ir ļoti maza populācija - apmēram 350 vilku dzīvo Indijas teritorijā, nav zināms, cik dzīvnieku dzīvo citās valstīs,[3] Indijas zoodārzos dzīvo 21 īpatnis. Suga ir ļoti apdraudēta, jo tās apdzīvotās teritorijas nav aizsargātas. Pagātnē cilvēki mēdza vilkus intensīvi medīt, tomēr līdz ar jaunajiem atklājumiem ir mainījusies cilvēku attieksme. Šobrīd Pakistānā medīt Himalaju vilku ir aizliegts.[4]
Himalaju vilks apdzīvo nelielas, slēgtas teritorijas kalnos Indijā, Kašmīrā, Nepālā, Tibetā, Ķīnā un Mongolijā. Vilki vienmēr ir dzīvojuši uz ledus un sniega robežas, tādēļ tie nekad nav bijuši plaši izplatīti. Himalaju vilku teritorija Kašmīrā pārklājas arī ar nesen atklāto Indijas vilku. Zinātniekiem nav skaidrojuma, kādēļ abas sugas savā starpā nav sajaukušās, lai gan apdzīvoja vienotu teritoriju.[3] Zinātnieki uzskata, ka pelēkais vilks ir attīstījies no Himalaju vilka, un neliela daļa vilku ir saglabājusies nemainīga, pateicoties kalnu izolācijai.[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Himalaju vilku bieži jauc ar Indijas vilku. Britu zinātnieks B. H. Hodžsons 1847. gadā pirmo reizi piemin Indijas vilku (Canis laniger), un uzsver, ka vilks būtu jāizdala kā atsevišķa suga. Tikai viens "bet" - 1847. gadā aprakstītais vilks šodien tiek saukts par Tibetas vilku (Canis lupus chanko) jeb kādreiz arī par Himalaju vilku.[5]
Vēl viens britu dabas pētnieks V. T. Blanfords 1888. gadā apraksta mūsdienu Indijas vilku kā atsevišķu sugu, dodot latīņu vārdu Canis pallipes, izdalot to no Tibetas jeb tajos laikos Himalaju vilku saimes, tā kā tā augums ir mazāks, apspalvojums īsāks un plānāks, kā arī vilka galvaskauss ir mazāks un zobi mazāki. Savā aprakstā viņš piemin arī Hodžsona "Indijas vilku", raksturojot to kā pelēkā vilka pasugu, dodot tam vārdu Himalaju vilks (Canis lupus laniger).[5]
Juceklis ar nosaukumiem tika sakārtots 1941. gadā, kad britu zinātnieks R.I. Pokoks klasificēja abus 19. gadsimtā aprakstītos vilkus kā pelēkā vilka pasugas, nosaucot vienu par Himalaju vilku un pieskaitot pie plašās Himalaju kalnu vilku saimes (Canis lupus chanko) un otru par Indijas vilku (Canis lupus pallipes),[5] pieskaitot pie vilku saimes, kas apdzīvoja plašas teritorijas līdz pat Vidusjūrai.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Mitochondrial DNA coding region sequences support the phylogenetic distinction of two Indian wolf species - Aggarwal - 2007 - Journal of Zoological Systematics and Evolutionar...[novecojusi saite]
- ↑ BBC NEWS | South Asia | Indian wolves are world's oldest
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 19. februārī. Skatīts: 2009. gada 20. februārī.
- ↑ «Ibex Trophy Hunting». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 8. decembrī. Skatīts: 2009. gada 20. februārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 «Spotlight on Zoo Science: Hiding in Plain Sight - National Zoo| FONZ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 20. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- https://web.archive.org/web/20090421010138/http://www.wolf.org/wolves/news/iwmag/2004/summer/world.pdf
- http://nationalzoo.si.edu/ConservationAndScience/SpotlightOnScience/fleischer2003108.cfm Arhivēts 2006. gada 15. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- https://web.archive.org/web/20080908030551/http://genomebiology.com/2003/4/6/P6/abstract
- video ar Himalaju vilku