1649. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1646 1647 1648 - 1649 - 1650 1651 1652
Latvijā: 1646 1647 1648 - 1649 - 1650 1651 1652
Laikapstākļi: 1646 1647 1648 - 1649 - 1650 1651 1652
Sportā: 1646 1647 1648 - 1649 - 1650 1651 1652
Kino: 1646 1647 1648 - 1649 - 1650 1651 1652

Šajā lapā ir apkopoti 1649. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes novads ietilpa zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospoļitas province.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


  • Zviedru iekarotajās teritorijās (arī Vidzemē) ar karalienes Kristīnes reskriptu sāka ierobežot raganu vajāšanas.
  • Tika norunāta jauna vienošanās starp hercogieni Luīzi Šarloti un hercogu Jēkabu par iepriekšējo gadu nesamaksāto renti. Pēc šīs vienošanās hercogiene Luīze Šarlote saņēma no hercoga Jēkaba Mežmuižu, Bukaišus un Sesavu, bet par apsolīto 1000 dālderu laulības dāvanu saņēma Ozolmuižu.
  • Liepājā tika dibināta Liepājas kurpnieku cunfte.
  • Liepājā tika pieņemtas maiznieku cunftes un kurpnieku cunftes šrāgas.
  • Rīgas pils ziemeļrietumu stūrī tika uzcelta dzīvojamā ēka ar stūra tornīti - erkeru, kuru bagātīgi rotā agrīnā baroka stila ciļņi. Ciļņu autors ir tēlnieks Daniels Ankermanis.
  • Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskās baznīcas vecais mūra tornis pēc hercoga Jēkaba pavēles tika pagarināts, un tā augstums sasniedza 49 metrus. Hercoga griba ir, lai galvaspilsētas vecākā baznīca paceltos augstāk par pārējām. Celtniecību vadījis vestfālietis - Johans Kothauers.


Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • - Anglijas karalis Kārlis I pēc ilgākām sarunām ar Firksu atkārtoti aizsūtīja uz Jelgavu vēstnieku lordu Kočrēnu (Cochrane) un paziņoja, ka ir ar mieru grāfam Uorikam (Warwick) kā lēni nodoto Tobago salu atdot ar tādām pašām tiesībām hercogam Jēkabam, no savas puses apmierinot Uoriku un tā privāto tirdzniecības sabiedrību.
  • 19. janvāris — Jans Kazimirs tika kronēts par Polijas karali, kā arī Livonijas lielhercogu.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 10. februāris — Polijas karalis Jans Kazimirs no jauna apstiprina Jelgavas pilsētas tiesības.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • - Daugavas ūdens straume aizskaloja Katlakalna dzirnavas, kā arī daudzas apkārtējo zemnieku mājas.
  • 1. aprīlisDaugavas ūdens divās vietās pārrāva Inča dambi (tag. Maskavas priekšpilsēta), pārpludinot visu priekšpilsētu Pārdaugavā, bet salās tika aiznestas visas ēkas.
  • 13. aprīlis — pavasara plūdi aiznesa jūrā ap 200 Rīgas namus.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 20. maijs — Hercogs Jēkabs Iecavā izdod manifestu, kas latviski skan šādi:"No Dieva žēlastības Mēs, Jēkabs Vidzemē, Kurzemes un Zemgales Hercogs u. tā pr., u. tā pr. darām visiem zināmu: Uplejas dzimtskungs Uldriķis fon Kronšild Mums vispadevīgāki licis priekšā un lūdzis viņa zemnieku, Miku no Plieniem, sauktu Felzenberģi, atzīt kā brīvu vīru un tādēļ, ka tas ne vien tādu brīvību pilnīgi izpelnījies, bet arī īpaši ir izturējies vīrišķi un kā kavalieris, jo viņš, pats savu dzīvību netaupīdams, Uldriķa fon Kronšilda miesīgo dēlu ir izglābis no nāves briesmām, - viņu pacelt muižnieku kārtā; tādēļ Mēs atrodam par derīgu un par taisnību tādus nopelnus pēc taisnības atzīt un cienīt un minēto Miku no Plieniem, sauktu Felzenberģi, ar visiem viņa miesīgiem īsteniekiem un pēcnākamiem atsvabināt no dzimtbūšanas un pacelt muižnieku kārtā. Bet virssekretāram Bertoldam Meijeram Mēs caur šo pavēlam fon Plienu, sauktu Felzenberģu, ģimenes vārdu ierakstīt muižnieku grāmatā. - Fon Kronšilds ir arī izsacījis, ka viņš tam pašam Felzenberģim no sava zemes īpašuma ir dāvinājis zemes gabalu zem tā vārda «Plehnen Besitzlichkeit» (īpašums), un šai dāvināšanai būs būt atzītai un apstiprinātai.

Tam par apliecināšanu Mēs šo apstiprināšanu esam ar savu roku parakstījuši un ar savu valdnieka zieģeli apdrošinājuši. Dots Iecavā, 20. maijā 1649. Jēkabs, Kurzemes Hercogs."

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 10. jūnijs — Piltenes stārasts, Oto Ernsts fon Maidels, izmaksāja savam brālim Hermanim fon Maidelam tēva atstātā mantojuma daļu, 28000 guldeņu apjomā.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 11. jūlijs — Oto Ernsts fon Maidels, kļūstot par Piltenes landrātu un kambarkungu, paplašināja savus īpašumus, par 21500 poļu guldeņiem nopērkot no Klausa Kristofera fon Zesvēgena (Sesswegen) Rāvas muižu un Biržus (Byrsen).

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 9. oktobrisDancigas baņķieris Izraēlis Jaski hercogam Jēkabam nosūtīja laimes vēlējumu sakarā ar tirdzniecības uzsākšanu Vestindijā. Šajā laikā hercoga pirmie kuģi atgriezās no Rietumindijas ar bagātu kravu, bet citi kuģi devās uz Gvineju (Rietumāfrikā).


Statistiski dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas labības eksports: 883 lasti kviešu, 1465 lasti rudzu, 422 lasti miežu, 243 lasti auzu (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).


Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pauls Einhorns Tērbatā publicēja "Historia Lettica" - plašāko aprakstu par latviešiem, kāds šajā laikā pieejams. grāmatas pilnais nosaukums: "Historia Lettica das ist Beschreibung der Lettischen Nation in welcher von der Letten als alten Einwohner und Besitzer des Lieflandes, Curlandes und Semgallen Namen, Uhrsprung oder Ankunfft ihrem Gottes-Dienst, ihrer Republica oder Regimente so sie in der Heydenschafft gehabt, auch ihren Sitten, Geberden, Gewonheiten, Natur und Eigenschaften etc. gruendlich und uembstaendig Meldung geschickt. Der Teutschen Nation und allen der Historischen Warheit Liebhabern zu einem noethigen Unterricht zusammen getragen und in den Druck verfertiget durch Paulum Einhorn, Fuerstlichen Curlaendischen Superintendenten P.M. Dorpt in Liefland Gedruckt durch Johann Vogeln, der Koenigl. Acad. Buchdruker, im Jahr 1649 / 1649." (latviski: tas ir latviešu nācijas apraksts, kurā stāstīts par latviešiem kā Vidzemes, Kurzemes un Zemgales senajiem iedzīvotājiem, viņu nosaukumu, reliģijas, valstu (Republica) vai pārvaldes izcelsmi, kādi tie bija pagānu laikos, arī viņu paražām, ieražām, dabu un īpašībām u.c.). Šī bija pirmā vēstures grāmata par latviešiem.
  • Atkārtoti tika izdots Suntažu mācītāja Salomona Guberta 1645. gada darbs "Ekonomiskā stratagēma jeb Tīrumu students" ("Stratagema Oeconomicum oder Arckerstudent"), kas būtībā ir agronomijas padomu rokasgrāmata.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]