Igates baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Koordinātas: 57°22′46″N 24°40′56″E / 57.3794354°N 24.6823040°E / 57.3794354; 24.6823040

Igates ekumēniskais dievnams

Igates Svētā Jāņa Kristītāja un Marijas Magdalēnas baznīca ir pirmā konsekrētā ekumēniskā baznīca Latvijā. Tā atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igates baznīcas rašanās saistīta ar dažādu konfesiju vietējo iedzīvotāju vēlmi pēc ekumēniskas baznīcas Igatē, kurā varētu kopīgi lūgties, neatkarīgi no konfesionālās piederības. Tāpēc šis dievnams ir uzskatāms par unikālu pilotprojektu, pirmo ekumēnisko baznīcu Latvijā, kas ir tikusi celta, balstoties uz vietējo iedzīvotāju, kuri izveidoja biedrību "Igate", iniciatīvas, nevis uz baznīcas hierarhijas pārstāvju priekšlikumiem. Dievnama, kurā var ietilpt aptuveni 100 cilvēki, arhitektonisko risinājumu radījis arhitekts Aleksandrs Sološenko, projektējot būvi un ietekmējoties no Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskās baznīcas.[1] Baznīca atrodas iepretim atjaunotajai Igates pilij un Emiļa Melngaiļa muzejam, kas paver iespēju dievnamu apmeklēt arī šo objektu viesiem.

Igates dievnama radīšana uzsākās 2010. gada septembrī, kad luterāņu mācītājs iesvētīja pamatakmeni baznīcas būvniecībai. 2011. gada jūnijā tika izbūvēti dievnama pamati, bet jūlijā Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs iesvētīja baznīcas celšanu. 2012. gada janvārī tika svinēti Spāru svētki. 2011. gada 18. janvārī norisinājās dievnama konsekrācija, ko veica Rīgas katoļu arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, piedaloties Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam, Baptistu draudžu savienības bīskapa vietniekam Pēterim Eisānam, Pareizticīgās Baznīcas mācītājam Valērijam un aptuveni 130 dažādu konfesiju pārstāvjiem, un baznīcas atbalstītājiem.[2]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca iecerēta kā garīgās kultūras centrs, tāpēc tās draudzi veidos četru galveno konfesiju — katoļu, luterāņu, pareizticīgo un baptistu ticīgie, kuriem tiks vadīti dievkalpojumi, norisināsies laulību ceremonijas, kristības, iesvētības, rekolekcijas, kā arī koncerti un citas iniciatīvas. Galveno dievnama pārraudzības funkciju ir uzņēmušies katoļi, taču tas būs atvērts visu konfesiju kristiešiem. Sabiedriskos jautājumus kārtos biedrība "Igate", kas balstās uz pāvesta Benedikta XVI aicinājumu dažādu konfesiju kristiešiem būt vienotiem jeb ekumēniskiem.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir dievnama patronu Svētā Jāņa Kristītāja un Svētās Marijas Magdalēnas svētki.

Misija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnams būs pirmā vieta Latvijā, kur prioritāra uzmanība būs veltīta dzīvības jautājumiem un aizlūgumiem par bērniem — aizlūgumiem par neiznēsātiem bērniem, vecāku un bērnu attiecībām, sievietēm, kas nevar ieņemt bērnu, bērnu veselības problēmām un citiem dzīvības un ģimenes jautājumiem.[3]

Svētlietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnamā atrodas unikāla ikona, kurā attēlots Jēzus ar mazu bērniņu plaukstā, svēto relikvijas kaulu veidā un leģendārs akmens.[4] Aplūkojamas ir arī speciāli Igates baznīcai uzgleznotās Svētā Jāņa Kristītāja un Svētās Marijas Magdalēnas ikonas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]