Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Vēsture un mācība

Sākumā Lutera mācības piekritēji paši sevi sauca par evaņģēliskajiem kristiešiem, taču pāvesta piekritēji protestēja pret šo nosaukumu un tas neieviesās. Vārdu luterāņi pirmie lietoja reformācijas pretinieki un tas nostiprinājās tikai pēc Trīsdesmitgadu kara 17. gadsimta vidū.^[1]

Luterisma mācības galvenais avots ir Vecās un Jaunās Derības Svētie Raksti Bībele. Nozīmīgākie dokumenti ir 1580. gadā izdotā Vienprātības grāmata, kurā apkopotas senbaznīcas un Reformācijas laika ticības apliecības. Līdzās Mārtiņam Luteram, liela ietekme uz luterisma norobežošanos no Romas mācības bija Filipam Melanhtonam un otrās paaudzes luteriskās teoloģijas pārstāvjiem — Jākobam Andreā un Mārtiņam Kemnicam.

Laika gaitā ir nostiprinājušies divi lielākie luterisma virzieni: t.s. liberālais luterisms, kas savā mācībā un praksē visbiežāk līdzinās protestantismam un konfesionālais jeb ortodoksālais luterisms, kas par savas mācības un prakses pamatu uzskata Bībeli un apliecina ticību atbilstoši Vienprātības grāmatā apkopotajām ticības apliecībām. Vēl sastopams evaņģēliskais katolicisms, luterisma virziens, kas, paturot visas ortodoksa luterisma iezīmes, uzsver luteriskās baznīcas kontinuitāti attiecībā pret seno katolisko baznīcu.

Svarīgākās luterisma teoloģijas iezīmes ir:

Trīs solas sola Scriptura (vienīgi Raksti), sola gratia (vienīgi Kristus žēlastība), sola fide (vienīgi ticība).
Pestīšanas iespējamība, tikai pateicoties Jēzus Kristus aizvietnieciskajam krusta upurim.
Bauslības un Evaņģēlija šķiršana.

Luterisma izplatība

Pasaulē ir aptuveni 60 miljoni luteriešu, no kuriem aptuveni 38 miljoni dzīvo Eiropā. Galvenās mītnes zemes ir ASV, Vācija, Skandināvijas valstis.

Organizācijas

Nozīmīgākās starptautiskās organizācijas: Pasaules Luterāņu federācija, Starptautiskā luterāņu sinode un Konfesionāli evaņģēlisko luterāņu konference.

Luterisms Latvijā

Vēsturiski luterisms ir trešā senākā^[2] kristīgā konfesija Latvijā. 2007. gadā luterāņi veidoja lielāko kristīgo konfesiju Latvijā (290 draudzes, ap 450 tūkstošiem ticīgo) līdztekus katoļiem (284 draudzes, ap 430 tūkstošiem ticīgo) un pareizticīgajiem (117 draudzes, ap 350 tūkstošiem ticīgo).^[3] Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas ziņojumā par reliģisko organizāciju 2015. gada darbības pārskatiem minēts, ka Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai ir 700 465 locekļi.^[4]

Latvijā luterāņi veido trīs Baznīcas:

Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ar 288 draudzēm^[5] un aptuveni 450 000 ticīgajiem,^[6]
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē, kas lielākoties vieno latviešu luterāņus ārpus Latvijas, bet Latvijā to pārstāv 12 draudzes,
Latvijas Konfesionāli luteriskā baznīcu ar 5 draudzēm un aptuveni 250 ticīgajiem.

Atšķirības šo Baznīcu starpā veido atšķirīga pieeja baznīcu sadraudzības vai nošķiršanās izpratnei.

Atsauces

↑ Hermanis Zasse. Kas ir Luterisms? Luteriskā mantojuma fonds. Rīga. 1995. ISBN 9984-565-02-5 27.lpp.
↑ Pēc Austrumu pareizticīgās baznīcas (10.-11. gs.) un Romas katoļu baznīcas (12. gs.)
↑ «Statistika. // Reliģiju enciklopēdija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 5. februārī. Skatīts: 2011. gada 19. oktobrī.
↑ Ziņojums par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2015. gadā^{[novecojusi saite]}
↑ LELB mājaslapa- draudzes
↑ «Reliģiju enciklopēdija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 3. jūnijā.

Skatīt arī

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Luterisms.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Hermanis Zasse. Kas ir Luterisms? Luteriskā mantojuma fonds. Rīga. 1995. ISBN 9984-565-02-5 27.lpp.

[2] Pēc Austrumu pareizticīgās baznīcas (10.-11. gs.) un Romas katoļu baznīcas (12. gs.)

[3] «Statistika. // Reliģiju enciklopēdija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 5. februārī. Skatīts: 2011. gada 19. oktobrī.

[4] Ziņojums par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2015. gadā^{[novecojusi saite]}

[5] LELB mājaslapa- draudzes

[6] «Reliģiju enciklopēdija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 3. jūnijā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]