Pagasts (Vidsell, Widdrisch, Widrickshof) pirmoreiz minēts 1582. gada zemes revīzijas dokumentos. 1935. gadā pagasta platība bija 108,2 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Vidrižu un Gravasciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Vidrižu ciemam pievienoja Gravas ciemu. 1962. gadā pievienoja Bīriņu ciemu, bet p/s "Skulte" teritoriju pievienoja 1971. gadā pievienoja Skultes ciemam. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu.[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Limbažu novadā.
Četras zvaigznes, ausekļi, apzīmē četrus Vidrižu pagasta apdzīvotos centrus — Bīriņus, Igati, Vidrižus un Gravas. Smaile simbolizē tiekšanos uz attīstību. Sarkanā krāsa ir saikne ar Vidzemes ģerboni. Sudraba jeb pelēkā krāsa simbolizē zemi, augsni, jo galvenā nodarbošanās Vidrižu pagastā ir lauksaimniecība.[nepieciešama atsauce]
Leons Paegle (1890—1926), skolotājs, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.
Hugo Legzdiņš (1903—2004), Latvijas Jūras spēku virsnieks, Latvijas pirmās zemūdenes "Ronis" komandieris (1940—1941), vēlāk — pedagogs jūrnieku mācību iestādēs.
Mārtiņš Nukša (1878‑1942), latviešu politiķis un diplomāts. Latvijas vēstnieks Varšavā (1921—1930), Stokholmā (1930—1933) un Prāgā (1933—1938).
Vidrižu pagasts Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vidrižu pagasts..png){kind=small}
