Pagasts (Vidsell, Widdrisch, Widrickshof) pirmoreiz minēts 1582. gada zemes revīzijas dokumentos. 1935. gadā Rīgas apriņķa Vidrižu pagasta platība bija 108,2 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Vidrižu un Gravasciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja, sadalot ciemu padomēs un iekļaujot jaunizveidotajā Saulkrastu rajonā. 1954. gadā Vidrižu ciemam pievienoja Gravas ciemu. 1956. gadā Saulkrastu rajonu likvidēja un Vidrižu ciemu iekļāva Siguldas rajonā. 1962. gadā pagasta teritoriju iekļāva Valmieras rajonā, bet no 1967. gada - Limbažu rajonā. 1962. gadā pievienoja Bīriņu ciemu, bet p/s "Skulte" teritoriju pievienoja 1971. gadā pievienoja Skultes ciemam. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu.[3] 2009. gadā Limbažu rajona Vidrižu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Limbažu novadā.
Četras zvaigznes, ausekļi, apzīmē četrus Vidrižu pagasta apdzīvotos centrus — Bīriņus, Igati, Vidrižus un Gravas. Smaile simbolizē tiekšanos uz attīstību. Sarkanā krāsa ir saikne ar Vidzemes ģerboni. Sudraba jeb pelēkā krāsa simbolizē zemi, augsni, jo galvenā nodarbošanās Vidrižu pagastā ir lauksaimniecība.[nepieciešamaatsauce]
Leons Paegle (1890—1926), skolotājs, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.
Hugo Legzdiņš (1903—2004), Latvijas Jūras spēku virsnieks, Latvijas pirmās zemūdenes "Ronis" komandieris (1940—1941), vēlāk — pedagogs jūrnieku mācību iestādēs.
Mārtiņš Nukša (1878‑1942), latviešu politiķis un diplomāts. Latvijas vēstnieks Varšavā (1921—1930), Stokholmā (1930—1933) un Prāgā (1933—1938).