Zbigņevs Stankevičs

Zbigņevs Stankevičs
Zbigņevs Stankevičs
Baznīcas vārds	Zbigņevs Stankevičs
FORTITUDO MEA DOMINUS
	;
Valsts	Latvija
Dzimis	1955. gada 15. februārī (69 gadi); Lejasciema pagasts
Rīgas arhibīskaps metropolīts
Inkardinācija	Rīgas arhidiecēze
Ticība	Katoļticība
Rits	Romas Katoļu baznīca
Tituls	Viņa Ekselence Rīgas metropolijas arhibīskaps metropolīts
Bīskapa pastorālie amati
1.amats	Rīgas arhidiecēzes bīskaps
Laiks	No 08.08.2010.
Ordinācija
Priesteris	1996. gada 16. jūnijā Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle — Jānis Pujats
Bīskaps (nominēts)	2010. gada 19. jūnijā
Bīskaps (konsekrēts)	2010. gada 8. augustā Rīgas Doms — Jānis Pujats

Zbigņevs Stankevičs (dzimis 1955. gada 15. februārī Lejasciemā) ir pašreizējais Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts. Priestera kārtā ordinēts 1996. gada 16. jūnijā, bīskapa kārtā konsekrēts 2010. gada 8. augustā un ievests amatā (ingress) 2010. gada 21. augustā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1955. gada 15. februārī Lejasciemā. Mātes un ģimenes valoda bērnībā ir bijusi poļu valoda. Skolas gadus pavadīja Sēlijā, mācījās Eglaines pamatskolā un Ilūkstes 1. vidusskolā (1970—1973). 1978. gadā absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu kā diplomēts automatizēto vadību sistēmu inženieris,^[1] četrus gadus strādāja par inženieri Rīgas Kuģu remonta rūpnīcā Vecmīlgrāvī, tad Celtniecības bankā, kur bija atbildīgs par tehnisko pārkārtošanu.^[2] No 1990. līdz 1996. gadam studēja Ļubļinas Katoļu universitātē, tad Laterāna Pontifikālajā universitātē Romā (2002—2008). Bija Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta direktors (2008—2010). 2011. gadā atzīts par Eiropas Gada cilvēku Latvijā.

Aicinājums uz priesterību un kalpošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunieša gados bijis kristietībā vīlies un ticību zaudējis, uzskatot to par novecojušu lietu. Caur jogu nonācis pie pārliecības par Dieva esamību. Uzsācis lasīt Svētos rakstus, atsācis iet pie grēksūdzes un sapņojis kļūt par pasaulē dzīvojušu Evaņģēlija sludinātāju, ko paraktizējis pazīstamu cilvēku lokā desmit gadus, jo Padomju Savienībā sludināt Dieva vārdu bijis atļauts tikai mācītājiem.

Vēlāk Z. Stankevičam radusies doma kļūt par priesteri, ar inženiera pieeju lietām sarakstot visus argumentus par un pret, 1990. gada 8. augustā devies pie sava garīgā tēva priestera Viktora Pentjuša pēc padoma, kur trīs minūšu laikā ir ticis skaidrībā. Pēc garīga tēva apmeklējuma pašu pārņēmusi brīnišķīga iekšējās brīvības sajūta un miers, un pēc diviem mēnešiem viņš jau uzsācis studijas Ļubļinas Katoļu universitātē Polijā,^[3] kuras beidza 1996. gadā. Vēlāk, saņemot priestera svētības, sācis kalpot Rīgas Sv. Franciska draudzē vikāra amatā un bijis Rīgas metropolijas Garīgā semināra garīgais tēvs, kur nokalpojis līdz 2001. gadam. Tam sekojis darbs Sv. Jēkaba katedrālē Rīgā, kur bijis vikārs un Vecrīgas jauniešu kapelāns. Vienlaicīgi kalpošanai abās draudzēs bijis docētājs Rīgas metropolijas Garīgajā seminārā un Katehētikas institūtā, kā arī atbildīgais par harismātisko kopienu "Effata". 2002. gadā, saņēmis atļauju no sava virsgana Jāņa Pujata, devās uz Romu, kur uzsāka studijas Laterāna Pontifikālajā universitātē; tur viņš pavadīja sešus gadus un ieguva licenciāta grādu fundamentālteoloģijā 2004. gadā un doktora grādu teoloģijā 2008. gadā. Papildus studijām universitātē no 2005. līdz 2006. gadam ir bijis Romas Laterāna pontifikālās universitātes studentu konventa “Beato Pio IX” direktors.

2008. gadā atgriezās Rīgā un uzsāka kalpošanu Kristus Karaļa draudzē vikāra amatā un atsāka docētāja darbu Rīgas Teoloģijas institūtā un Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūtā, pasniedzot fundamentālteoloģiju. Tā paša gada decembrī tika apstiprināts par Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta direktoru un Rīgas metropolijas Garīgā semināra garīgo tēvu, šos pienākumus viņš pildīja līdz konsekrācijai bīskapa kārtā.

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astoņas zinātniskās publikācijas, no kurām piecas ir svešvalodās, piedalījies piecās zinātniskās konferencēs, uzstājoties ar referātiem. Viņš pārzina sešas valodas — latviešu, poļu, krievu, lietuviešu, angļu un itāļu –, spēj izmantot literatūru un saprasties arī franču un vācu valodā.

Nominācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņa ar Katoļu baznīcas likumiem, sasniedzot 75 gadu vecumu, bīskaps iesniedz pāvestam lūgumu atbrīvot viņu no diecēzes vadītāja pienākumiem, ko arī līdzšinējais arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats izdarīja, bet pāvests viņu no šiem pienākumiem tad neatbrīvoja. 2010. gadā Jānim Pujatam apritēja jau 80 gadi, un pēc atkārtota lūguma pāvests atbrīvoja viņu no šī amata. Tika veiktas aptaujas vairākās kārtās kā garīdznieku, kopienu, organizāciju, tā arī katoļticīgo laju vidū, aptauju rezultātā izvirzījās kandidāts Zbigņevs Stankevičs. Pāvests Benedikts XVI par jauno Rīgas arhibīskapu nominēja viņu, tāpēc 2010. gada 19. jūnijā kardināls Jānis Pujats sasauca ārkārtas tikšanos ar Rīgas arhidiecēzes priesteriem, kuriem paziņoja par nomināciju un nozīmēja jaunā bīskapa konsekrāciju 2010. gada 8. augustā, sākotnēji Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē, tad svinības pārcēla uz Rīgas Doma baznīcu.

Ingress[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada 21. augustā Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, kas ir Rīgas arhibīskapa sēdeklis, noritēja jaunā Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča ingress, kas ir svinīga Svētā Mise, pirms kuras notiek svinīga ieiešana savā katedrālē un kuras laikā norit oficiāla savas diecēzes vadības pārņemšana. Ingresa laikā ikviens Rīgas arhidiecēzes priesteris ar personīgu rokasspiedienu apliecina savu paklausību, uzticību un mīlestību savam virsganam jeb bīskapam. Ingresu vadīja jaunieceltais bīskaps, piedaloties līdzšinējam Rīgas arhidiecēzes arhibīskapam metropolītam kardinālam Jānim Pujatam, Vatikāna pārstāvim – apustuliskajam nuncijam Baltijas valstīs arhibīskapam Luidži Bonaci –, Ķelnes arhibīskapam Joahimam kardinālam Meisneram, kā arī visiem Latvijas un dažiem kaimiņvalstu bīskapiem.^[1]

Ingresu arī apmeklēja ārvalstu vēstnieki un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Austrijas, Baltkrievijas, Francijas, Grieķijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Neatkarīgā militārā hospitālā Maltas bruņinieku ordeņa, Kanādas, Nīderlandes, Polijas, Spānijas un Turcijas. Viesu vidū bija arī Latvijas valsts augstākās amatpersonas, Latvijas citu konfesiju vadītāji, Svētā Krēsla Pontifikālās kultūras padomes direktors priesteris Tomašs Trafnijs un Jeruzalemes Svētā kapa ordeņa kavalēristi.

Interešu loks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunībā Zbigņevs Stankevičs nopietni nodarbojies ar sportu, ir bijis Latvijas vieglatlētu izlasē, ieguvis 1. sporta klasi vieglatlētikā. Interešu lokā bija arī Austrumu kultūra: hinduisms, budisms. 1970. gadu beigās pievērsies cīņas mākslām, nodarbojies ar karatē, praktizējis jogu, nodevies meditācijām,^[3] kā vaļasprieks bija arī kalnos kāpšana.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romas katoļu Rīgas Metropolijas (atjaunotās) bīskapu uzskaitījums

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 Romas Katoļu Baznīca Latvijā^{[novecojusi saite]}
↑ Zbigņevs Stankevičs: "Sekss ir kā atombumba" jauns.lv 2018. gada 14. janvārī
↑ ^3,0 ^3,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. februārī. Skatīts: 2014. gada 28. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zbigņevs Stankevičs

[autogenerated2-1] 1,0 ^1,1 Romas Katoļu Baznīca Latvijā^{[novecojusi saite]}

[2] Zbigņevs Stankevičs: "Sekss ir kā atombumba" jauns.lv 2018. gada 14. janvārī

[autogenerated1-3] 3,0 ^3,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. februārī. Skatīts: 2014. gada 28. februārī.

[1]

[2]

[3]