Iliāda

"Iliādas" pirmās rindiņas grieķu valodā

"Iliāda" (sengrieķu: Ἰλιάς, Iliás) ir sengrieķu eposs, par kuras autoru tradicionāli uzskata aklo dzejnieku Homēru. "Iliāda" vēsta par Trojas kara notikumiem — par grieķu apvienotā karaspēka, kuru vadīja Agamemnons, uzbrukumu trojiešiem, par desmit Trojas aplenkuma gadiem, par grieķu varoņa Ahilleja aiziešanu no kaujas lauka, bet, kad uzzināja par sava drauga Patrokla nogalināšanu, atgriezās kaujas laukā, kur pieveica trojiešu varoni Hektoru. Eposa galvenā tēma ir Ahilleja dusmas. "Iliādas" nosaukums cēlies no Īlijas — senākā Trojas nosaukuma. Senie grieķi, kas uzbruka Trojai, eposā tiek saukti par ahajiem.

Tiek uzskatīts, ka "Iliāda" ir uzrakstīta 9. vai 8. gadsimtā p.m.ē. (Trojas karš notika 13. vai 12. gadsimtā p.m.ē.). Drošu ziņu par eposa autoru nav. Tradicionāli uzskata, ka "Iliādas" autors ir Homērs, kas esot dzīvojis Hijas salā Egejas jūrā. Homēram tiek piedēvēts arī otrs lielākais Senas Grieķijas eposs — "Odiseja", kas tapis nedaudz vēlāk.

"Iliāda" un "Odiseja" ir senākie Eiropas literatūras darbi, kas saglabājušies līdz mūsdienām.

Sižets

Ahillejs pie Trojas mūriem iesietu aiz kaujas ratiem vilka Hektora ķermeni, kuru bija pieveicis divcīņā

Eposs sākas ar to, ka grieķu dievs Apollons uzsūtīja mēri grieķu karavīriem, kas bija aplenkuši Troju, jo tie bija nolaupījuši vienu no viņa priesteru meitām. Grieķu karaspēka vadītājs Agamemnons bija spiests to atdod atpakaļ, toties tās vietā viņš grieķu varonim Ahillejam atņēma Briseīdu — gūstekni, kuru Ahillejs bija ieguvis Trojas karā. Ahillejs sadusmojās un aizgāja no kaujas lauka. Kad Ahillejs uzzināja, ka trojiešu princis Hektors ir nogalinājis viņa draugu Patroklu, viņš atgriezās kaujas laukā, lai atriebtos. Ahillejs vajāja Hektoru, trīsreiz apdzīdams viņu ap Trojas mūriem, un tad nonāvēja divcīņā. Ahillejs atteicās atdot ienaidnieka līķi apbedīšanai, līdz dievi pierunāja viņu pieņemt izpirkumu no Hektora tēva, Trojas valdnieka Priāma. Eposs beidzas ar Hektora apbedīšanu.

Šis sižets ir atspoguļots arī 2004. gada amerikāņu filmā "Troja".

Galvenie tēli

Eposā "Iliāda" ir daudz un dažādu tēlu. Galvenie no tiem bija:

• grieķi (ahaji): Agamemnons, Ahillejs, Odisejs, Ajakss, Mēnelajs, Diomēds, Patrokls un Nestors;
• trojieši: Hektors, Enejs, Deifobs, Parīds, Priāms, Polidamants, Agenors, Sarpedons, Glauks, Eiforbs, Dolons, Antenors, Polidors, Pandars;
• Trojas sievietes: Hekuba, Helēna, Andromahe, Kasandra, Briseīda.

Eposā ir pieminēti arī daudzi seno grieķu dievi. Tie bija:

• grieķu pusē: Hēra, Atēna, Poseidons, Hēfaists;
• trojiešu pusē: Artemīda, Apollons, Afrodīte, Arejs;
• neitrāli: Zevs, Aīds, Hermejs.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iliāda.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)