Ingus Ulmanis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ingus Ulmanis
MusicaBaltica profile ingus ulmanisf452b-xl.jpg
Galvenā informācija
Dzimis 1963. gada 19. septembrī (57 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Limbaži, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Žanri rokmūzika, poproks, popmūzika
Nodarbošanās dziedātājs, komponists
Instrumenti balss, ģitāra
Darbības gadi 1984—pašlaik
Darbība ar Jumprava
Lādezers
Dabas koncertzāle
Šis raksts ir par mūziķi. Par citām jēdziena Ulmanis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ingus Ulmanis (dzimis 1963. gada 19. septembrī Limbažos) ir latviešu mūziķis, komponists un mūzikas producents. Darbojies arī kā televīzijas un radio raidījumu vadītājs. Pazīstams ar dalību grupās "Jumprava" un paša izveidotajā grupā "Lādezers".

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijis grupas "Jumprava" solists, kur darbojies no 1984. gada līdz 1987. gada augustam. 1987. gadā kopā ar grupas biedru Aigaru Voitišķi izveidoja savu grupu "Lādezers", kurā muzicē joprojām. Ulmanis bijis arī dažādu citu muzikālo projektu autors un dalībnieks. Darbojies LNT iznākošajā pārraidē "Tautas Balss", Latvijas Televīzijas bērnu muzikālajā projektā "Brīnumskapis" un raidījumā "4. studija".[1]

Kopā ar sievu ir "Dabas koncertzāles" idejas autors, tās vadītājs.[2]

Strādā Latvijas Radio 1, kur vada raidījumu "Monopols", kurā par savu pieredzi un gaitām intervē dažādu profesiju pārstāvjus.[1]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Precējies ar Silviju Noru Kalniņu, RTU pasniedzēju vides inženierzinātnē un "Dabas koncertzāles" idejas līdzautori.[2][3] Viņu laulībā dzimušas divas meitas. Dzīvo Baltezerā, Ādažu novadā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Ingus Ulmanis». Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.
  2. 2,0 2,1 «DABAS KONCERTZĀLE | Par mums» (lv-LV). Skatīts: 2020-12-26.
  3. Personība. 100g kultūras. Mūziķis Ingus Ulmanis - REplay.lv. Atjaunināts: 2020-12-26
  4. Ilze Ručevska. «Ingus Ulmanis: Ne mirkli nenožēloju, ka pārcēlāmies uz Ādažiem!». www.aprinkis.lv (lv-lv). Skatīts: 2020-12-26.