Inija Trinkūniene
|
Inija Trinkūniene (lietuviešu: Inija Trinkūnienė, dzimusi 1951. gada 25. oktobrī Ķelmē) ir lietuviešu etnoloģe, folkloriste, kultūras socioloģe, psiholoģe, folkloras kopas Kūlgrinda vadītāja un kopš 2015. gada arī seno baltu ticības kopas „Romuva” garīgā vadītāja — krīve.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1969. gadā beigusi Ķelmes vidusskolu, bet 1974. gadā — Viļņas Universitātes Filozofijas fakultāti, iegūstot maģistra grādu psiholoģijā. No 1974. gada kā socioloģe strādāja Lietuvas Kultūras pētījumu institūtā. 1990. gadā ar savu vīru Jonu Trinkūnu izveidoja lietuviešu folkloras kopu Kūlgrinda. 2015. gadā pēc vīra nāves pārņēma no viņa senās baltu ticības kopas „Romuva” garīgās vadītājas — krīves — amatu.[1][2]
Savā zinātniskajā karjerā nodarbojusies ar etniskās kultūras izplatības un izpausmju pētīšanu. Izdevusi vairāk nekā 60 zinātniskos rakstus un piedalījusies konferencēs Lietuvā un ārpus tā. No 2004. līdz 2013. gadam Trinkūniene bija arī Lietuvas Republikas Seima Etniskās kultūras padomes speciāliste.[1][2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 (lietuviski) Izvēlēta jauna baltu reliģiskās sabiedrības vadītāja. Delfi. 2015. gada 24. maijs. Atjaunināts: 2018. gada 5. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 (lietuviski) Viļņas Ģedimina kalnā iesvētīta Lietuvas Romuvas krīve. 15min. 2015. gada 31. maijs. Atjaunināts: 2018. gada 5. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Inija Trinkūniene: „Jons kā Pradžpatis — tas, no kura viss radās” (1/4) (lietuviski). Virtuali edukacinė biblioteka. 2012. gada 26. oktobris. Skatīts: 2018. gada 5. janvārī.
- Inija Trinkūniene: „Izvēlēties no pusmiljons dziesmām” (2/4) (lietuviski). Virtuali edukacinė biblioteka. 2012. gada 26. oktobris. Skatīts: 2018. gada 5. janvārī.
- Inija Trinkūniene: „Sutartines ved mūs pie Dieva” (3/4) (lietuviski). Virtuali edukacinė biblioteka. 2012. gada 26. oktobris. Skatīts: 2018. gada 5. janvārī.
- Inija Trinkūnienė: „Mazā zemes stūrītī — tūkstotis svētvietu” (4/4) (lietuviski). Virtuali edukacinė biblioteka. 2012. gada 26. oktobris. Skatīts: 2018. gada 5. janvārī.
|