Romuva (ticība)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Baltu reliģija

Baltic Cross.JPG

Romuva ir lietuviešu neopagānu reliģiska kustība. Tās pirmsākumi oficiāli meklējami 1930. gadā izveidotajā kopā „Romuva”, ko oficiāli turpināja 1992. gadā kā reliģiska kopa reģistrētā Senās baltu ticības kopa „Romuva” (Senovės baltų religinė bendrija „Romuva“).[1] Kopš 1968. gada viens no kustības galvenajiem dalībniekiem bija Jons Trinkūns.[2]

Saskaņā ar Lietuvas 2001. gada tautskaites datiem, par piederīgiem Romuvai sevi uzskatīja 1270 cilvēku jeb 0,036% Lietuvas iedzīvotāju, bet 2011. gada tautskaitē šādu cilvēku bija jau 5118, padarot Romuvu par sesto lielāko un visstraujāk augušo reliģisko kopienu Lietuvā.[3][4][5]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senās baltu ticības kopas „Romuva” karogs, kurā ugunskrusta veidā attēloti četri zalkši
Senās baltu ticības kopas „Romuva” dalībnieku gājiens 2009. gadā

Romuva par senās baltu ticības atdzimšanu Lietuvā Romuva uzskata Daugavpils iedzīvotāja Jona Ģedimina Beržanska 1905. gadā uz Sanktpēterburgu nosūtīto vēstuli, kurā viņš pieprasīja tiesības izmantot „cara garantēto ticības brīvību” un aicināja Krievijas impērijas varasiestādes oficiāli atzīt viņu par senās lietuviešu ticības pārstāvi, kas pēc 10 gadu ilgas sarakstes vainagojās panākumiem 1915. gadā.[1]

1930. gadā Visomis Šidlausks izveidoja kopu „Romuva” un vērsās pie Lietuvas prezidenta Antana Smetonas ar aicinājumu atzīt viņus par Lietuvas nacionālo reliģiju, tomēr katoļu baznīcas spiediena un toreizējo politisko apstākļu dēļ jautājums tā arī palika neizskatīts.[1]

1967. gadā sākās Romuvas kustības jaunais vilnis[1], Ķērnavā Trinkūnam ar domubiedriem atsākot tradicionālo vasaras saulgriežu — Rasas svētku — svinēšanu, kuros piedalījās aptuveni 100 cilvēku. Nākamos trīs gadus svinētāju skaits pieauga, līdz padomju varasiestādes pulcēšanos Ķērnavā aizliedza un to svinēšana turpmāk slepus norisinājās citās Lietuvas vietās.[6][7] 1992. gadā Trinkūns ar domubiedriem reģistrēja Senās baltu ticības kopu „Romuva”.[7]

2018. gada pavasarī Lietuvas parlamenta deputātu grupa aicināja Seimu atzīt Romuvu par netradicionālu reliģisko organizāciju, tomēr jūnija beigās jautājuma izskatīšana tika atlikta. Pēc gada jautājums tika atkārtoti aktualizēts, un Seima pirmajā lasījumā likumprojektu atbalstīja 46 parlamenta deputātu, 19 bija pret, bet 18 atturējās.[3][4][5] Tomēr Seima otrajā lasījumā ar 40 balsīm par, 31 — pret, bet 15 parlamenta deputātiem atturoties likumprojekts tika noraidīts. Senās baltu ticības kopas „Romuva” krīve Inija Trinkūniene Seima lēmumu nosauca par cilvēktiesību pārkāpumu, norādot, ka viņi atbilst visām reliģisko kopienu prasībām un kā vienu no turpmākajām rīcības iespējām minēja vēršanos Eiropas Cilvēktiesību tiesā.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Aušra Radzevičūte (2005. gada 11. februāris). Lietuvas dievturi cīnās par atzīšanu. tvnet.lv. Atjaunināts: 2019. gada 31. martā.
  2. Valdis Muktupāvels. «Baltu mitoloģija», 2012. gada 23. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 31. martā.
  3. 3,0 3,1 «Lietuvā rosina atzīt seno baltu ticību». tvnet.lv. 2019. gada 25. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 30. jūnijā.
  4. 4,0 4,1 "Lietuvas Seims atgriežas pie jautājuma par senās baltu ticības atzīšanu". Latvijas Avīze. 2019. gada 25. jūnijs. Atjaunināts: 2019. gada 30. jūnijā.
  5. 5,0 5,1 «Lietuvā rosina atzīt seno baltu ticību». Apollo. 2019. gada 25. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 30. jūnijā.
  6. Lietuvā svinēs Rasas svētkus. Neatkarīgā Rīta Avīze. 2012. gada 23. jūnijs. Atjaunināts: 2019. gada 31. martā.
  7. 7,0 7,1 Miris Lietuvas etnokultūras kustības aizsācējs Jons Trinkūns. Kasjauns.lv. 2014. gada 20. janvāris. Atjaunināts: 2016. gada 14. jūlijā.
  8. «Lietuvas Seimā pietrūkst balsu senās baltu reliģijas kopienas atzīšanai». tvnet.lv. 2019. gada 27. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 30. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]