Irina Vereščuka
| Irina Vereščuka Ірина Андріївна Верещук | |
|---|---|
 Irina Vereščuka 2022. gadā | |
|
Ukrainas premjerministra vietnieks Īslaicīgi okupēto teritoriju reintegrācijas ministrs | |
|
Amatā 2021. gada 4. novembrī — pašlaik | |
| Prezidents | Volodimirs Zelenskis |
| Premjerministrs | Deniss Šmihaļs |
| Priekštecis | Oleksijs Rezņikovs |
| Ukrainas Augstākas Radas tautas deputāts | |
|
Amatā 2019. gada 29. augustā — 2021. gada 4. novembrī | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1979. gada 30. novembrī Rava-Ruska, Ukrainas PSR, PSRS (tagad  Ukraina) |
| Politiskā partija | "Tautas kalps" |
| Profesija | virsniece, juriste, pašvaldības un valsts amatpersona |
| Augstskola | Ļvivas Politehniskā nacionālā universitāte |
Irina Vereščuka (ukraiņu: Ірина Андріївна Верещук; dzimusi 1979. gada 30. novembrī Ravā-Ruskā) ir Ukrainas sabiedriskā aktīviste, politiķe un bijušā 9. sasaukuma Ukrainas Augstākas Radas tautas deputāte. 2021. gada 4. novembrī Vereščuka tika iecelta par Ukrainas premjerministra vietnieci un Īslaicīgi okupēto teritoriju reintegrācijas ministri.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vereščuka dzimusi 1979. gada 30. novembrī Rava-Ruskā, Ņesterovskas (tagadējās Žovkvas) rajonā, Ļvivas apgabalā. 1997. gadā ar Zelta medaļu pabeidza Ravas-Ruskas vidusskolu. No 1997. līdz 2002. gadam studēja Ļvivas Politehniskās nacionālās universitātes Militārajā institūtā, kuru absolvēja specialitē "Starptautiskā informācija". No 2002. līdz 2006. gadam Vereščuka studēja Ļvivas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur apguva tiesību zinātni.[2] No 2008. līdz 2010. gadam studēja Nacionālās Valsts pārvaldes akadēmijas Ļvivas apgabala Valsts pārvaldes institūtā. 2009. gada vasarā viņa izgāja stažēšanos Ukrainas Ministru kabineta birojā un pēc tam kļuva par Ukrainas Ministru kabineta darbinieci. 2011. gadā iestājās Nacionālās Valsts pārvaldes akadēmijas Ļvivas apgabala Valsts pārvaldes institūta aspirantūrā. 2015. gada 11. novembrī aizstāvēja darbu "Organizatoriskais un tiesiskais mehānisms Ukrainas administratīvās un teritoriālās struktūras uzlabošanai" (kā piemēru izmantojot Polijas veiktās reformas) un ieguva zinātņu kandidāta grādu valsts vadībā.[2]
Darba un politiskā karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Ļvivas Politehniskās nacionālās universitātes Militārā institūta beigšanas Vereščuka piecus gadus dienēja par virsnieci Ukrainas armijā.[2] No 2007. gada maija līdz 2008. gada jūnijam viņa strādāja par juristi Ravas-Ruskas pilsētas domē.
No 2010. gada jūnija līdz oktobrim viņa bija Žovkvas rajona valsts pārvaldes vadītāja vietniece humanitāro jautājumu un ārpolitikas jautājumos.
2010. gada 30. oktobrī Vereščuka tika ievēlēta par Ravas-Ruskas mēru. Tajā laikā viņa bija jaunākā sieviete Ukrainā, kas strādāja mēra amatā. Viņa vadīja pilsētu piecus gadus.[2]
Vereščuka kandidēja 2014. gada Augstākās Radas (Ukrainas parlamenta) vēlēšanās. Kā neatkarīgā kandidāte viņa ieguva 4,46% balsu (6. vieta) Ukrainas 122. vēlēšanu apgabalā (Javorivā) un zaudēja vēlēšanās Volodimiram Parasjukam (uzvarējis ar 56,56% balsu).
2015. gada 17. februārī viņa pameta Ravas-Ruskas mēra amatu, par iemeslu minot pastāvīgu "pseidopatriotu" spiedienu.[3]
2015. un 2016. gadā Vereščuka studēja Polijā Kirkland programmas ietvaros, pētīja Polijas decentralizācijas pieredzi.[2] 2016. gada aprīlī Vereščuka kļuva par Starptautiskā Baltijas un Melnās jūras pētījumu un konsensus prakses centra prezidenti. Viņa to vadīja līdz 2019. gadam.[2] 2017. gada septembrī viņa kļuva par docenti ar doktora grādu Nacionālās pedagoģiskās Drahomanova universitātes Politikas zinātņu katedrā.
2019. gadā Vereščuka tika ievēlēta par Ukrainas Augstākās Radas tautas deputātu. 2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanās viņa piedalījās no partijas "Tautas kalps", ar 29. numuru tā vēlēšanu sarakstā. Parlamentā viņa kļuva par Augstākās Radas Nacionālās drošības, aizsardzības un izlūkošanas komitejas Nacionālās drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētāju. No 2019. gada 4. septembra līdz 15. novembrim viņa bija valdības pārstāve Augstākajā Radā.[4] Viņa atteicās no šiem pienākumiem 2019. gada novembrī.
Vereščuka bija partijas "Tautas kalps" kandidāte uz Kijivas mēra amatu 2020. gada Kijivas pašvaldību vēlēšanās, kas norisinājās 2020. gada 25. oktobrī.[5][6] Kijivas pilsētas teritoriālā vēlēšanu komisija 6. novembrī paziņoja, ka viņa vēlēšanās saņēmusi 39 321 balsi, nodrošinot piekto vietu un zaudējot esošajam mēram Vitālijam Kličko, kurš tika atkārtoti ievēlēts vēlēšanu pirmajā kārtā ar 50,52% balsu.[7]
2021. gada 4. novembrī Vereščuka tika iecelta par Ukrainas premjerministra vietnieci un Īslaicīgi okupēto teritoriju reintegrācijas ministri.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Vereshchuk appointed Ukraine's deputy prime minister». ukrinform.net.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Зе!кандидатка проти Кличка. Хто така Ірина Верещук». УКРАЇНСЬКА ПРАВДА.
- ↑ «В ЕС впереди Януковича: Кто такая скандальная Ирина Верещук, постпред Кабмина в Верховной Раде». depo.ua.
- ↑ «Уряд призначив Ірину Верещук представницею у Парламенті». kmu.gov.ua.
- ↑ «"Слуга народу" обрала кандидата на вибори в мери Києва». pravda.com.ua.
- ↑ «Rada appoints next elections to local self-govt bodies for Oct 25». en.interfax.com.ua.
- ↑ «Vitali Klitschko wins in first round of Kyiv mayor election». ukrinform.net.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Irina Vereščuka.
