Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)
| Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024) | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Izraēlas—Hamās kara | |||||
| |||||
| Karotāji | |||||
 Irāna |
 IzraēlaAtbalsts:  ASV.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste Francija | ||||
| Komandieri un līderi | |||||
|
Alī Hāmenejī Ebrāhīms Raisī Hasans Nasralla Hosseins Salami Mohammads-Reza Karai Aštiani |
Benjamins Netanjahu Džo Baidens Rišī Sūneks Emanuels Makrons Abdulla II Hašimīts | ||||
13. aprīļa vakarā Irānas Islāma Republika veica bezpilota lidaparāta uzbrukumu Izraēlai. Saskaņā ar ABC News datiem, no Irākas, Sīrijas, Libānas dienvidiem un hutiešu kontrolētajiem Jemenas reģioniem uz Izraēlu tiks izšautas vairāk nekā 500 bezpilota lidaparātu un raķešu, bet lielākā daļa no tām tiks izšautas no Irānas.[1] Tas ir pirmais Irānas tiešais uzbrukums Izraēlai kopš 1979. gada. Irāna savu uzbrukumu nosauca par operāciju "Patiess solījums".
Papildus Izraēlas pretraķešu aizsardzības darbiem gaisā virs Izraēlas tika pacelti ASV un Lielbritānijas iznīcinātāji, lai iznīcinātu dronus.[2] Francija izvietoja savu jūras floti.
ASV izlūkdienesti brīdināja Izraēlu par Irānas uzbrukuma iespējamību vairākas dienas pirms 13. aprīļa un uzbrukuma dienā.[3]
Saskaņā ar Islāma revolucionāro gvardu korpusa paziņojumu tās Telegram kanālā gaisa uzlidojums bija atbilde uz Izraēlas Aizsardzības armijas uzlidojumiem konsulātam Damaskā.[4]
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2023. gada 7. oktobrī Palestīnas teroristu organizācija Hamās ar Irānas un Kataras atbalstu, veica uzbrukumu Izraēlas dienvidos, kā rezultātā gāja bojā 1200 cilvēku. Izraēla veica militāro operāciju, kurā gājā bojā vairāk nekā 33 000 palestieniešu Gazā.
Pēc 7. oktobra Irānas atbalstītā starpniekorganizācija Hezbollah Libānā sāka uzbrukt Izraēlas ziemeļiem. tiek uzskatīts, ka Hezbollah ir spēcīgāka par Libānas armiju, un tā apgalvo, ka tās rīcībā ir aptuveni 100 000 karavīru. kopš kara sākuma starp Hezbollah un Izraēlu ir reģistrēti vairāk nekā 4400 vardarbīgi incidenti. Kopš konflikta sākuma no Izraēlas ziemeļiem ir evakuēti aptuveni 100 000 izraēliešu.
2024. gada 1. aprīlī Izraēlas gaisa trieciena rezultātā tika notriekta Irānas konsulāta piebūve, kas atradās blakus Irānas vēstniecībai Damaskā, Sīrijā. Gāja bojā 16 cilvēki, tostarp Islāma revolucionāro gvardu korpusa spēku augsta ranga komandieris brigādes ģenerālis Mohammads Reza Zahedi un septiņi citi virsnieki. Drīz pēc uzbrukuma Irāna apsolīja atriebties. Irāna apgalvoja, ka ēka bija vēstniecības kompleksa daļa, savukārt Izraēla apgalvoja, ka tā bija ēka, ko izmantoja Irānas Revolucionārā gvarde un kas atradās ārpus vēstniecības iežogotā kompleksa.
Rietumu brīdinājumi Irānai
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nedēļas pirms uzbrukuma ASV, Apvienotā Karaliste, Francija un Vācija izteica brīdinājumus Irānas Islāma Republiku neuzbrukt Izraēlai un informēja, ka šāds uzbrukums būtu nopietna eskalācija, kas varētu novest pie Rietumu militāras atbildes reakcijas pret Irānu. Izraēla brīdināja Irānu, ka šāds uzbrukums varētu novest pie tiešas Izraēlas militāras atbildes uz Irānas teritoriju.[5]
Irānas draudi ASV pirms uzbrukuma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Irāna 2024. gada aprīļa sākumā draudēja uzbrukt ASV militārajām bāzēm, ja tā iejauksies un aizstāvēs Izraēlu.
Starptautiskā reakcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reaģējot uz uzbrukumiem, Libāna, Ēģipte, Irāka, Irāka, Jordānija, Sīrija un Izraēla slēdza savu gaisa telpu. Jordānija ir paziņojusi, ka ir gatava notriekt Irānas lidmašīnas, kas pārkāpj tās gaisa telpu.
ASV vēstniecība Jeruzalemē ir izvietojusi brīdinājumu, aicinot savus darbiniekus meklēt patvērumu līdz turpmākam paziņojumam.
Irānas triecienus nosodīja Apvienotā Karaliste, Kanāda, ASV (ASV prezidents Džo Baidens ir apsolījis koordinēt atbildes pasākumus ar G7 valstu līderiem), Argentīna, Vācija, Ukraina, Japāna, Singapūra, Kipra, kā arī ANO un ES valstis. Krievija atteicās nosodīt Irānas uzbrukumu Izraēlai, atsaucoties uz ANO Statūtiem.
Sekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tika ziņots, ka Izraēla pārtvēra 99 % bezpilota lidaparātu un raķešu, kas tika izšautas no Irānas, un uzbrukums nav izraisījis masveida postījumus.[6]
Izraēlā atlūzas nopietni ievainoja 10 gadus vecu bērnu, apmēram 31 cilvēkam bija nepieciešama psiholoģiska un medicīniska palīdzība.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «NEXTA Live». Telegram. Skatīts: 2024-04-13.
- ↑ «rus.DELFI.lv». Telegram. Skatīts: 2024-04-13.
- ↑ Natasha Bertrand, MJ Lee, Kevin Liptak, Samantha Waldenberg. «US expects Iran to carry out direct attack on Israel, sources say, as Biden warns ‘don’t’ | CNN Politics». CNN (angļu), 2024-04-12. Skatīts: 2024-04-13.
- ↑ «خبرگزاری فارس». Telegram. Skatīts: 2024-04-13.
- ↑ «Biden says he expects Iran to attack Israel 'sooner rather than later' as US moves troops». USA TODAY (en-US). Skatīts: 2024-04-13.
- ↑ «Израиль заявил, что сбил 99% иранских дронов и ракет». Meduza (krievu). Skatīts: 2024-04-14.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai.
