Irēna Žolio-Kirī
| ||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Irēna Žolio-Kirī, dzimtais uzvārds Kirī (franču: Irène Joliot-Curie, dzimusi 1897. gada 12. septembrī Parīzē, mirusi 1956. gada 17. martā Parīzē), bija franču ķīmiķe (Marijas Sklodovskas-Kirī un Pjēra Kirī meita). Kopā ar savu vīru Frederiku Žolio-Kirī 1935. gadā ieguva Nobela prēmiju ķīmijā par jaunu radioaktīvo vielu sintēzi.[1]
Agrīnie gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Irēna Kirī piedzima 1897. gadā Parīzē zinātnieku Pjēra Kirī un Marijas Sklodovskas-Kirī ģimenē. Desmit gadu vecumā uzsāka skolas gaitas, bet vecāki drīz pamanīja meitas izcilās spējas matemātikā un kopā ar domubiedriem organizēja mācību grupu, kurā kolēģi viens otra bērniem mācīja sev tuvus mācību priekšmetus. Pēc pāris gadiem Irēna ieguva arī tradicionālāku izglītību privātā meiteņu koledžā Collège Sévigné, bet pēc tam iestājās Parīzes universitātē (Sorbonā). Studijas pārtrauca Pirmais pasaules karš.[2]
Pirmā pasaules kara periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kara laikā, 18 gadu vecumā, Irēna iesaistījās savas mātes organizētajā mobilo rentgenogrāfijas iekārtu lietošanā, lai diagnosticētu ievainojumus un palīdzētu ķirurgiem karavīru ārstēšanā. Abas ar māti strādāja par rentgenogrāfijas māsām, veicot ļoti daudz izmeklējumu. Tajā laikā nebija skaidras izpratnes par radiācijas kaitīgo ietekmi uz cilvēka organismu. Strādājot bez pienācīgas aizsardzības, viņas saņēma lielas radiācijas dozas, kas summējās kopā ar zinātnes pētījumos no radioaktīvām vielām iegūtām dozām.[3] Vēlāk, pēc daudziem gadiem, abām attīstījās leikēmija, no kuras Marija Sklodovska-Kirī nomira 1934. gadā, bet Irēna — 1956. gadā. Irēna 1946. gadā bija saņēmusi vēl papildu radiācijas dozu negadījumā, kad laboratorijā sasprāga kapsula, kurā bija polonijs.[4]
Zinātniskais darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1918. gadā Irēna uzsāka darbu mātes vadītajā Parīzes Rādija institūtā. 1920. gadā pabeidza studijas Sorbonā, 1921. gadā pievērsās zinātniskiem pētījumiem Rādija institūtā, 1925. gadā aizstāvēja doktora disertāciju, veica radioaktīvo vielu pētījumus. 1926. gadā apprecējās ar fiziķi Frederiku Žolio. Kopā ar Frederiku veikusi radioaktivitātes, atoma uzbūves un ķēdes reakciju pētījumus. 1935. gadā abi saņēma Nobela prēmiju ķīmijā par radioaktīvo vielu sintēzes pētījumiem un jaunu radioaktīvu izotopu mākslīgu radīšanu.[2]
1937. gadā Irēna tika ievēlēta par profesori Sorbonā. Viņa turpināja arī darbu Rādija institūtā, analizēja parādības, kas rodas, iedarbojoties uz urānu ar neitronu plūsmu. Sākoties Otrajam pasaules karam, Irēna Žolio-Kirī palika vācu okupētajā Parīzē, turpinot strādāt laboratorijā. Pēc kara 1946. gadā viņa kļuva par Rādija institūta direktori, kā arī par vienu no Francijas Atomenerģētikas Komisariāta direktoriem (tā vadītājs bija Frederiks Žolio-Kirī). Pēdējos gadus Irēna pavadīja, attīstot Rādija institūtu un veidojot jaunas laboratorijas Parīzes priekšpilsētā Orso.[2]
1956. gadā, 58 gadu vecumā, Irēna Žolio-Kirī nomira no leikēmijas, tāpat kā viņas māte Marija Sklodovska-Kirī. Leikēmija bija attīstījusies kā rezultāts viņu ilgstošajam darbam ar jonizējošā starojuma avotiem.[2]
Irēnas un Frederika Žolio-Kirī bērni arī guvuši panākumus zinātnes jomā. Meita Helēna Lanževēna-Žolio (dzimusi 1927. gadā) kļuva par kodolfiziķi un Parīzes universitātes (Sorbonas) profesori, bet dēls Pjērs Žolio (dzimis 1932. gadā) — par biofiziķi Nacionālajā zinātnisko pētījumu centrā.[5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «The Nobel Prize in Chemistry 1935». Nobel Foundation.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Joliot-Curie, Irène. Complete Dictionary of Scientific Biography. 2008. Encyclopedia.com. 17 Mar. 2012.
- ↑ «Marie Curie – War Duty (1914-1919) Part 1». American Institute of Physics. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. novembrī. Skatīts: 2014. gada 28. septembrī.
- ↑ «Q&A: Polonium-210». Chemistry World. Royal Society of Chemistry. 2006. gada 27. novembris.
- ↑ «Marie & Pierre Curie’s granddaughter, Hélène Langevin-Joliot, visits the United States». Eurekalert.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-13. Skatīts: 2014-09-28. Arhivēts 2014-12-13 Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Irēna Žolio-Kirī.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Irēnas Žolio-Kirī biogrāfija Nobela prēmijas oficiālajā mājaslapā (angliski)
- Atomic Archive Biography (angliski)
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Harolds Jūrijs |
Nobela prēmija ķīmijā 1935 kopā ar Frederiku Žolio-Kirī |
Pēctecis: Peters Debajs |
|