Iskolastrels

Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja jeb Iskolastrels (saīsinājums no krievu Исполнительный комитет объединённого совета латышских стрелковых полков) bija latviešu strēlnieku vēlēta pašpārvaldes iestāde.

Vēsture

Iskolastrels tika izveidots pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 11. aprīlī [v.s. 29. martā] Latviešu strēlnieku pulku delegātu 1. kongresā, kurā sapulcējās 176 latviešu strēlnieki un 14 virsnieki un kurš notika Rīgā, Slokas ielā 17. Kongress tajā ievēlēja 22 strēlnieku un 6 virsnieku pārstāvjus. Komitejas pirmā sastāva locekļu vairākums nepiederēja nevienai politiskajai partijai, 9 bija Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) biedri. Pirmais Iskolastrela priekšsēdis bija bezpartijiskais kapteinis Voldemārs Ozols, par viņa vietnieku kļuva lielinieks Pēteris Bārda, prezidijā ietilpa A. Zaure, J. Timermanis, K. Pētersons un vēl citi. Iskolastrels izdeva laikrakstu "Brīvais Strēlnieks", kura redaktors bija mazinieks Marģers Skujenieks.

Latviešu strēlnieku pulku delegātu 2. kongresā (226 delegāti), kas notika 1917. gada 25.—30. maijā (v.s. 12.—17. maijā) Rīgas Interimteātrī Strēlnieku dārzā, tika ievēlēts jauns Iskolastrels 50 locekļu sastāvā, no kuriem lielākā daļa bija LSD biedri. Par priekšsēdi un tā palīgu atkal izvēlēti kapteinis V. Ozols un P. Bārda. Šis kongress 30. maijā [v.s. 17. maijā] pieņēma "17. maija rezolūciju", ar kuru tika izteikta neuzticība Krievijas Pagaidu valdībai, paziņots par nepieciešamību izbeigt karu un par varas nodošanu strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomēm.^[1] 3. kongress notika 9.—12. jūnijā (v.s. 27.—30. maijā) Kurmanova ielā 3, tajā tika apstiprināta koriģēta "17. maija rezolūcija" un pieņemta "30. maija rezolūcija". Pasliktinājās strēlnieku un virsnieku attiecības, otrie prasīja izbeigt Iskolastrela un "Brīvā Strēlnieka" lieliniecisko aģitāciju. Iskolastrelā tika iekļautas civilpersonas, pārsvarā lielinieki. 13. jūlijā [v.s. 30. jūnijā] V. Ozols atstāja Iskolastrelu, viņa vietā stājās Oskars Stīga.^[2] 22. jūlijā [v.s. 9. jūlijā] notika 4. kongress.

Pēc tam, kad septembrī Rīgu ieņēma vācieši, Iskolastrels pārvietojās uz Cēsīm, kur atradās līdz 1918. gada 20. februārim. Naktī uz 1. novembri Cēsīs izveidota 12. armijas rajona Kara revolucionārā komiteja, kurai pakļāvās Iskolastrels.^[3]

Pēc vācu iebrukuma Iskolastrels turpināja savu darbību Padomju Krievijā, tostarp iecēla 1918. gada 13. aprīlī izveidotās Latviešu strēlnieku padomju divīzijas priekšnieku, tās brigāžu un pulku komandierus.^[4]

Latvijas Neatkarības kara laikā 1919. gada martā Iskolastrelu pakļāva LKP organizācijai un LSPR Revolucionārajai kara padomei. Pēc neveiksmēm frontē 1919. gada jūlijā Iskolastrelu likvidēja un tās funkcijas pārņēma Latdivīzijas partijas nodaļas politdaļa.^[5]

Priekšsēdētāji

Voldemārs Ozols (03.1917.—07.1917.)
Oskars Stīga (07.1917.—12.1917.)
V. Šteinhards (12.1917.—05.1918.)
J. Zariņš (05.1918.—08.1918.)^[6]
J. Dūmiņš (08.1918.—03.1919.)

Saistīti raksti

Atsauces

↑ «1917. gada 17. maijā». la.lv. 17.05.2017.
↑ «Исколастрел». ru.wikipedia.
↑ Igors Vārpa. Ceļš uz Latvijas valsti. 1914—1922. Jumava, 2012. 65.—69. lpp. ISBN 978-9934-11-060-3.
↑ М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.
↑ «Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja - Vēsture». vesture.eu. Skatīts: 2025-11-16.
↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 5₁. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 741. lpp. (1984).

[1] «1917. gada 17. maijā». la.lv. 17.05.2017.

[2] «Исколастрел». ru.wikipedia.

[3] Igors Vārpa. Ceļš uz Latvijas valsti. 1914—1922. Jumava, 2012. 65.—69. lpp. ISBN 978-9934-11-060-3.

[4] М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.

[5] «Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja - Vēsture». vesture.eu. Skatīts: 2025-11-16.

[6] Latvijas padomju enciklopēdija. 5₁. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 741. lpp. (1984).

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]