Kārlis Pētersons (revolucionārs)
|
Kārlis Pētersons (1877–1926) bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas darbinieks un latviešu strēlnieku divīzijas komisārs (1918), LSPR Komisāru padomes kara komisārs (1919).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1877. gada 19. februārī Lielvārdes pagastā. 1898. gadā izveidoja vienu no pirmajiem sociāldemokrātu pulciņiem Latvijā.[1] 1905. gada revolūcijas laikā dibināja LSDSP izdevniecību "Progress", pēc revolūcijas apspiešanas 1906. gadā aizceļoja no Latvijas un uzturējās Pēterburgas, Kijivas un Maskavas pilsētās. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā viņš bija latviešu strēlnieku izpildkomitejas Iskolastrela priekšsēdētāja vietnieks, laikraksta "Brīvais Strēlnieks" redakcijas kolēģijas loceklis.
Pēc Oktobra revolūcijas bija Petrogradas Kara revolucionārās komitejas loceklis, 2. Viskrievijas Padomju kongresa delegāts, Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas loceklis. 1917. gada decembrī uz dažām dienām iekļāvies pirmajā Viskrievijas Ārkārtas komisijas sastāvā. 1918. gada aprīlī iecelts par Latviešu strēlnieku padomju divīzijas komisāru. 1919. gadā bija LSPR Tautas kara komisārs, Padomju Latvijas armijas Revolucionārās kara padomes priekšsēdētāja vietnieks.[2]
Pēc evakuācijas no Latvijas bija Krievijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas Tālo Austrumu biroja loceklis, Jeņisejas guberņas kara komisārs, 5. armijas Revolucionārās kara padomes loceklis. 1924. gadā viņu pārcēla darbā uz SPR Abhāziju, kur viņš strādāja par nodaļas vadītāju laikrakstā "Darba Abhāzija".[3]
Miris no tuberkulozes 1926. gada 17. janvārī Suhumi.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ http://latvjustrelnieki.lv/ru/ljudi-98761/peterson-karl-106243
- ↑ В. А. Гончаров, А. И. Кокурин. Гвардейцы Октября. Роль коренных народов стран Балтии в установлении и укреплении большевистского строя. Индрик, 2009.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 655. lpp.
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|