Ismaīlīti
Izskats
Ismaīlīti (arābu: الإسماعيلية al-Ismāʿīlīya — ‘Ismaīla sekotāji’) ir šiītu atzars, kas radās 8. gadsimtā no imama Ismaīla ibn Džafara piekritējiem. 10.–12. gadsimtā ismaīlisms kļuva par lielāko šiītu islāma atzaru, kad tā bija galvenā ticība Fātimiju kalifātā.
Lielākās ismaīlītu kopienas atrodas Indijā, Irānā un Pakistānā, bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir Tadžikistānas Kalnu Badahšānas vilojatā.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ismaīlīti.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| Šis ar islāmu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|