Pāriet uz saturu

Ismaīlīti

Vikipēdijas lapa
Fātimiju kalifāta teritorija

Ismaīlīti (arābu: الإسماعيلية al-Ismāʿīlīya — ‘Ismaīla sekotāji’) ir šiītu atzars, kas radās 8. gadsimtā no imama Ismaīla ibn Džafara piekritējiem. 10.–12. gadsimtā ismaīlisms kļuva par lielāko šiītu islāma atzaru, kad tā bija galvenā ticība Fātimiju kalifātā.

Lielākās ismaīlītu kopienas atrodas Indijā, Irānā un Pakistānā, bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir Tadžikistānas Kalnu Badahšānas vilojatā.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]