Ibādiešu valsts Ziemeļāfrikā 9. gadsimtā.Omānas sultanāts 19. gadsimta vidū.
Ibādieši (arābu: الإباضية; al-Ibāḍīya — 'Ibāda piekritēji') ir musulmaņu atzars, kas nepieder nedz šiītu, nedz sunnītu reliģiskajai kopienai. Galvenā reliģiskā kopiena Omānas valstī.
Tas izveidojās 8. gadsimtā no haridžītu sektai piederīgajiem, kas bija sacēlušies pret ceturtā halīfaAlī ibn Abū Tāliba varu[1] un devušies bēgļu gaitās uz Ziemeļāfrikas rietumdaļu un Arābijas pussalas dienvidu piekrasti.
Ibādiešu imami valdīja Omānā no 8. līdz 18. gadsimtam, ibādieši nelielās kopienās dzīvo arī Ziemeļāfrikā un bijušajās Omānas kolonijās Austrumāfrikā (īpaši Zanzibārā).
.PNG)
