Pāriet uz saturu

Alavīti

Vikipēdijas lapa
Alavītu apdzīvotā teritorija.

Alavīti (arābu: العلوية‎ Alawiyyah/Alawīyah — "Alī sekotāji") ir šiītu atzars, kurus ne visi musulmaņi atzīst par musulmaņiem. Reizēm viņus sauc par nusairiešiem sektas dibinātāja Muhameda ibn Nusaira vārdā.

Dzīvo galvenokārt Tartūsas un Lādikījas provincēs Sīrijas rietumos Vidusjūras krastos, lielas alavītu kopienas dzīvo arī Turcijā un Libānā.

Alavīti veido aptuveni 20% no Sīrijas iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara. Alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī Asadu ģimene, kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam.

No 1923. līdz 1936. gadam pastāvēja Alavītu valsts ar galvaspilsētu Lādikījā.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]