Itālijas reģioni

Itālijas reģioniem tika piešķirtas reģionālās autonomijas tiesības 1948. gada konstitūcijā, kurā tiek noteikts, ka tās konstitūcijas loma ir atzīt, aizsargāt un atbalstīt lokālo autonomiju, nodrošināt, lai valsts līmenis būtu pēc iespējas decentralizētāks, kā arī īstenot principus un likumus, veidojot autonomiju un decentralizāciju.

Pieciem reģioniem (Friuli-Venēcijai Džūlijai, Sardīnijai, Sicīlijai, Trentīno-Alto Adidžei un Valle d'Aostai) ir piešķirts īpašs autonomijas statuss, kas atļauj tiem regulēt reģionālo likumdošanu un specifisku lokālo politiku kultūras jomā, kā arī ģeogrāfiskās atrašanās īpatnības un minoritāšu pastāvēšanas dēļ. Pārējie 15 reģioni tika izveidoti tikai 1970to gadu sākumā.

2017. gada oktobrī arī Lombardijas un Veneto (Venēcijas) reģioni rīkoja referendumu par plašākām vietējās varas pilnvarām drošības, migrācijas, vides un izglītības jautājumu risināšanā.^[1]

Reģionu uzskaitījums

Reģions	Reģions oriģinālvalodā	Centrs	Provinces	Platība (km²)	Iedzīvotāju skaits (2013)
Abruco	Regione Abruzzo	Akvila	4	10794	1 315 955
Apūlija	Regione Puglia	Bari	6	19358	4 053 013
Bazilikata	Regione Basilicata	Potenca	2	9992	574 505
Emīlija-Romanja	Regione Emilia-Romagna	Boloņa	9	22123	4 404 048
Friuli-Venēcija Džūlija	Friuli-Venezia Giulia	Trieste	4	7845	1 233 092
Kalabrija	Regione Calabria	Katandzāro	5	15080	1 956 115
Kampānija	Regione Campania	Neapole	5	13595	5 769 543
Lacio	Lazio	Roma	5	17236	5 595 758
Ligūrija	Liguria	Dženova	4	5420	1 586 524
Lombardija	Regione Lombardia	Milāna	12	23 861	9 921 913
Marke	Marche	Ankona	5	9694	1 546 155
Molize	Molise	Kampobaso	2	4438	381 699
Pjemonta	Piemonte	Turīna	8	25402	4 415 535
Sardīnija	Sardegna	Kaljāri	8	24090	1 648 837
Sicīlija	Sicilia	Palermo	9	25711	4 992 277
Toskāna	Regione Toscana	Florence	10	22993	3 707 952
Trentīno-Alto Adidže	Trentino-Alto Adige	Trento	2	13619	1 049 931
Umbrija	Umbria	Perudža	2	8456	895 880
Valle d'Aosta	Regione Autonoma Valle d'Aosta	Aosta	1	3263	128 119
Veneto	Veneto	Venēcija	7	18399	4 914 026