Kampānija

Kampānijas reģions
Regione Campania

Novietojums

Galvenie dati

Reģiona kods:

IT-72

Reģiona centrs:

Neapole

Lielākās pilsētas:

Neapole
Salerno
Džuljano in Kampanija

Platība:

13 595 km²

Iedzīvotāju skaits:

5 812 649 (2008/03)

Iedzīvotāju blīvums:

428,50/km²

Provinces:

Avelīno
Benevento
Kazerta
Neapole
Salerno

Komūnu skaits:

551

Mājas lapa:

www.regione.campania.it

Kampānija (itāļu un neapoliešu: Campania) ir reģions Itālijas dienvidu daļā. Reģionā ir aptuveni 5,8 miljoni iedzīvotāju, tas ir otrais visvairāk apdzīvotais reģions Itālijā. Reģiona centrs ir Neapole.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Itālijas dienvidu daļā, rietumos to apskalo Tirēnu jūra, Kampānija robežojas ar četriem Itālijas reģioniem: ar Lacio ziemeļrietumos, ar Molizi ziemeļos, ar Apūliju ziemeļaustrumos un Bazilikatu austrumos. Kampānijas reljefs ir kalnains; reģionā atrodas vairāki vulkāni, vienīgais aktīvais no tiem ir 1281m augstais Vezuvs.

Kampānijā administratīvi ietilpst arī Flegreju un Kapri salas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gandrīz visā cilvēces vēstures posmā Kampānija ir bijusi viens no nozīmīgajiem Rietumu civilizācijas centriem. Šajā vietā jau no 8. gs. p.m.ē. atradās seno grieķu kolonijas (Magna Graecia). Grieķu kolonisti nodibināja Neapoli, Kapuju u.c. pilsētas.

4. gadsimtā p.m.ē. reģionā sāka dominēt Romas Republika. Senās Romas laikā tā bija ļoti ievērojama kā vieta, kur imperatori sevišķi novērtēja kultūru, kā arī tās grieķu-romiešu vidi. Viduslaikos reģionā bija daudzas grāfistes, kas atradās Bizantijas un lombardiešu pārvaldībā.

Pateicoties normāņiem, nelielās un neatkarīgās valstiņas tika apvienotas, izveidojot Sicīlijas karalisti, bet 1285. gadā atdaloties — par Neapoles karalisti. Šajā laikā Kampānijā ienāca spāņu, franču un aragoniešu kultūra, veidojot daudzkulturālu vidi.

1860. gadā, apvienojoties Itālijai, Kampānija tika iekļauta Itālijas karalistē.