Ivans III
| Ivans III Иван III | |
|---|---|
 Ivana III portrets (no Cosmography, 1575) | |
| Maskavijas lielkņazs | |
| Valdīšana | 1462. gada 5. aprīlis – 1505. gada 27. oktobris |
| Kronēšana | 1502. gada 14. aprīlis |
| Priekštecis | Vasilijs II |
| Pēctecis | Vasilijs III |
| Dzimis |
1440. gada 22. janvārī Maskava |
| Miris |
1505. gada 27. oktobrī (65 gadu vecumā) Maskava |
| Apglabāts | Erceņģeļa katedrāle, Maskava |
| Dzīvesbiedre | Sofija Palaiologa |
| Dinastija | Rurika dinastija |
| Tēvs | Vasilijs II |
| Māte | Borovskas Marija |
| Reliģija | Austrumu ortodoksā baznīca |
Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III,[1] Ivans III (krievu: Иван III Васильевич; dzimis 1440. gada 20. janvārī, miris 1505. gada 27. oktobrī), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462. gada līdz savai nāvei. Dēvējis sevi par "visas Krievzemes patvaldnieku (caru)".[2]
Joans III bija viens no visilgāk valdījušajiem krievu valdniekiem.
1497. gadā viņš sastādīja tiesas likumkrājumu un uzbūvēja tagadējo Maskavas kremli.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Maskavijas lielkņaza Vasilija II un viņa sievas Borovskas Marijas ģimenē. Viņa valdīšanas laikā Maskavija 1471. gadā uzbruka Novgorodai, kas gribot saglabāt patstāvību ar Lietuvas dižkunigaitijas palīdzību, padevās Lietuvas dižkungam Kazimiram IV, paturot savas privilēģijas un parašas. 1472. gadā Joans III ottreiz apprecējās ar pēdējā Bizantijas ķeizara Palaiologa meitu Sofiju (Zoju), kas no Lībekas cauri Livonijai ieradās Maskavā, un lielkņazs pieņēma divgalvaino bizantiešu ērgli par savu ģerboni.[3]
Lielkņazs Joans III pakļāva Jaroslavļas (1463) un Rostovas kņazistes (1474), uzvarēja Novgorodas karaspēku un 1478. gadā pievienoja to saviem valdījumiem. Livonijas—Maskavijas kara laikā Maskavijas karaspēks 1480.–1481. gadā okupēja daļu no Tērbatas bīskapijas un Livonijas ordeņa valsts Latgales daļu. 1485. gadā viņam padevās Tveras kņaziste, bet 1489. gadā viņš Maskavijai pievienoja Vjatkas zemi. 1480. gadā Joans III atbrīvojās no Dižās Ordas hana Ahmeda virsvaras, 1487. gadā viņš uzbruka Kazaņas hanistei un ielika tur hanu par vasali.[1] 1487. gadā atsākās Lietuvas—Maskavijas kari, kas 1500. gadā turpinājās kā Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš. 1502. gadā cieta sakāvi kaujā pie Smoļinas pret Valtera Pletenberga vadīto Livonijas karaspēku.
Pēc kariem ar Lietuvas dižkunigaitiju 1503. gadā Joans III saviem valdījumiem pievienoja arī Čerņihivas kņazisti, Starodubas kņazisti, Novgorodas–Severskas kņazisti, Riļskas kņzisti un 15 citas pilsētas.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 13 903. sleja.
- ↑ Pasaules vēstures atlants 1. Zvaigzne ABC. 2002. 203. lpp. ISBN 9984-17-828-5.
- ↑ Rusova Livonijas hronikas teksts (tulkojums latviešu valodā): 1472. gadā no Lībekas pa jūŗu Rēvelē ieradās no Konstantinopoles viena jaunava, piederīga pie ķeizariskās Paleologu dzimtas. No šejienes viņu noveda pie viņas līgavaiņa Maskavas lielkņaza Jāņa Vasiljeviča, pirmā lielkņaza šādā vārdā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ivans III.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Rurika dinastijas valdnieks .png){kind=small}
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Karaliskie tituli | ||||
| Priekštecis: Vasilijs II |
Maskavijas lielkņazs 1462—1505 |
Pēctecis: Vasilijs III | ||
|