XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Divdesmit trešie Vispārējie latviešu Dziesmu un trīspadsmitie Deju svētki notika no 2003. gada 27. jūnija līdz 6. jūlijam. Kopkora koncerti notika Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē, bet „Daugavas” stadionā un Sporta manēžā notika Deju svētki. Pirmo reizi kopā ar Latvijas popmūziķiem svētkos dziedāja 43 Latvijas jauniešu kori Normunda Šnē vadībā.

Dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopkorī bija 12 380 dziedātāji, bet deju svētku koncertos piedalījās 13 400 dejotāji. Svētkos piedalījās apvienotais pūtēju orķestris (1800 dalībnieku), apvienotais simfoniskais orķestris, folkloras kopas (786 dalībnieki), tautas mūzikas ansambļi (254 dalībnieki), vokālās un instrumentālās grupas, viesu kolektīvi.

Virsdiriģenti bija Aira Birziņa, Ivars Cinkuss, Agita Ikauniece, Sigvards Kļava, Guntars Ķirsis, Anda Lipska, Jēkabs Ozoliņš, Gunta Paškovska, Arvīds Platpers, Edgars Račevskis, Romāns Vanags un Jānis Zirnis. Goda virsdiriģenti Terēzija Broka, Ausma Derkēvica, Jānis Dūmiņš, Gido Kokars, Imants Kokars, Pauls Kvelde, Roberts Zuika.

Deju virsvadītāji: Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Arta Melnalksne, Jānis Purviņš, Gunta Skuja. Goda virsvadītāji: Marga Apsīte, Aija Baumane, Ojārs Grasis, Imants Magone, Zigurds Miezītis, Vilis Ozols, Ingrīda Saulīte, Uldis Šteins, Osvalds Štrauss, Uldis Žagata.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopkoris uzstājās divos koncertos ("Teiksma par latvieti", "Sirdsbalsība"), bet deju kolektīvi Deju svētku lieluzvedumā tiek izdejoja četras stihijas - Zemi, Ūdeni, Gaisu un Uguni.

Notika arī garīgās mūzikas koncerts Rīgas Domā, vokāli simfoniskās mūzikas koncerts Doma laukumā, simfoniskās mūzikas koncerts Nacionālajā operā.

Koncepcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētku logo.

"Ko domā sirdsbalsīgi ļaudis, dziedot “Par zemi šo mums galva jānoliek”? Ne par partiju ķīviņiem, ne par vadoņu vienprātību. Par miglu, rasu, kur pazuda kumeliņis, par pili, kas augšām celsies, par puišiem, meitām, kas apdziedāsies, par saulīti, kas vakarā noripos, rītu- celsies, par brālīti, kurš aizies karā un nepārnāks, par māsiņu - karodziņa rakstītāju, par vanadziņu - vaska spārniņiem, par dravenieka līgaviņu, par zemīti - Dievzemīti."[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «http://www.dziesmusvetki.tv/». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2013. gada 7. augustā.