Izidors Brensons

Izidors Brensons;
Personīgā informācija
Dzimis	1854. gada 27. septembrī ; Jelgava, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1928. gada 31. decembrī (74 gadi); Rīga, Latvija
Dzīves vieta	Jelgava, Rīga
Tautība	Latvijas ebrejs
Nodarbošanās	ārsts, vēsturnieks, antropologs

Izidors Brensons (Isidorus Brennsohn, 1854-1928) bija Latvijas ebreju izcelsmes ārsts ortopēds, antropologs un medicīnas vēsturnieks. Uzrakstījis Kurzemes (1902, 1929), Vidzemes (1905, 1922), un Igaunijas (1902,1922) ārstu biogrāfiskās vārdnīcas.

Dzīvesgājums

Dzimis 1854. gada 27. septembrī Jelgavas tirgotāja Īzaka Brenzona un viņa sievas Beiles-Doras Kreceres ģimenē. Mācījās Jelgavas vīriešu ģimnāzijā (1868-1875), pēc tam studēja Tērbatas universitātes medicīnas fakultātē (1875-1881). 1881. - 1883. gadā strādāja par Subates ārstu, līdztekus veikdams antropoloģiskos pētījumus, kas 1883. gada 31. janvārī noslēdzās ar Dr. med. disertācijas aizstāvēšanu Tērbatas universitātē par tēmu "Lietuviešu antropoloģija" (vācu: Zur Anthropologie der Litauer). 1883. gada 12. maijā Jelgavā apprecējās ar Klāru Hercenbergu.

No 1885. gada strādāja par ārstu ortopēdu Jelgavā, papildinot savas zināšanas Berlīnes (1884-1885, 1893), Leipcigas (1886) un Vīnes (1889, 1901) klīnikās. 1887. gadā nodibināja savu ortopēdijas un ģimnastikas dziedniecības iestādi Jelgavā, 1906. gadā ortopēdijas iestādi Dzintaros (tolaik Edinburgā, Rīgas Jūrmalā). Publicēja klīnisko gadījumu aprakstus Berlīnes un Pēterburgas medicīniskajos žurnālos un vāca ziņas par Baltijas zemju ārstiem kopš viduslaikiem līdz 20. gadsimtam, kuras apkopoja bibliogrāfisku vārdnīcu veidā. Bija Kurzemes literatūras un mākslas biedrības loceklis.^[1]

1907. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, strādāja Jūrmalā, bija ortopēdijas konsultants Rīgas Sarkanā krusta slimnīcā (1914-1915).^[2]

Pēc Pirmā pasaules kara strādāja Rīgas kara slimnīcā (1919-1921). Viņa pēdējā publiskā uzstāšanās bija 2. Latvijas ārstu kongresā 1928. gada 7. septembrī ar runu "Skices no senās Kurzemes medicīnas dzīves". Miris 1928. gada 31. decembrī Rīgā, apglabāts Jaunajos ebreju kapos. Bēru runas teica Ebreju ārstu apvienības priekšsēdis M. Hiršbergs un Rīgas praktizējošo ārstu biedrības prezidents H. fon Hedenštrēms (v. Hedenström).^[3]

Darbi

Zur Anthropologie der Litauer. Dorpat, 1883
Zur Casuistik der Myositis ossificans multiplex (progressiva). Berliner klinische Wochenschrift 29, ss. 1163-1165 (1892)
Ueber die Frühsymptome und die heutige Behandlung der tuberculösen Wirbelentzündung. St. Petersburger medizinische Wochenschrift 18, ss. 463-468 (1901)
Die Aerzte Kurlands von 1825–1900. Mitau, 1902
Ein Fall von Einrenkung der vordern Schulterluxation nach Riedel. Berliner klinische Wochenschrift 40, s. 281, 1903
Die Tuberkulinbehandlung der chronischen Lungenschwindsucht; Bemerkungen. St. Petersburger medizinische Wochenschrift 32, ss. 191-199, 1907
Die Beziehungen der Rückgratsverkrümmungen zur Schule. St. Petersburger medizinische Wochenschrift 35, ss. 281-285, 1910
Brennsohn, Isidor: Die Ärzte Kurlands vom Beginn der herzoglichen Zeit bis zur Gegenwart ein biographisches Lexikon ; nebst einer historischen Einleitung über das Medizinalwesen Kurlands. (2 Ausg). Riga, 1929
Die Aerzte Livlands von den ältesten Zeiten bis zur Gegenwart ein biographisches Lexikon ; nebst einer Einleitung über das Medizinalwesen Livlands. Mitau, 1905
Die Aerzte Estlands vom Beginn der historischen Zeit bis zur Gegenwart ein biographisches Lexikon ; nebst einer historischen Einleitung über das Medizinalwesen Estlands. Riga, 1922
Zwei Fälle von chronischer ankylosierender Wirbelversteifung. Münchener Medizinische Wochenschrift 69, ss. 117; 787, 1922
I. Brennsohn: Auszüge aus seinen "Erinnerungen an die Studienjahre in Dorpat 1875 - 81". Eesti Arst 12, 1927
Sketches of My Life, Especially of my Youth^{[novecojusi saite]}.

Literatūra

Aurimas Andriušis, Arnis Vīksna. Latvių medicinos istorikui, lietuvių antropologijos tyrėjui Izidoriui Brensonui – 150 metų. Medicina (Kaunas). Vol. 40 (9), 2004. - 912-6 lpp. [1]
Arnis Vīksna. Поиски архива И.И. Бренсона. Из истории естествознания и техники Прибалтики, том 6. Рига: Зинатне, 1980.- 162-166 pp.
Arnis Viksna. Pa ārstu takām. Riga: Avots, 1990.

Atsauces

↑ «[[Jānis Stradiņš]]. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība (1815-1939) – zinātņu akadēmijas aizsākums Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 8. aprīlī.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas II sējuma 2871 sleja. Rīga: 1928.-1929.
↑ Arnolds Feiereizens. Noslēguma vārdi grāmatai Brennsohn, Isidorus: Die Ärzte Kurlands vom Beginn der herzoglichen Zeit bis zur Gegenwart, Riga 1929.

[1] «[[Jānis Stradiņš]]. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība (1815-1939) – zinātņu akadēmijas aizsākums Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 8. aprīlī.

[2] Latviešu konversācijas vārdnīcas II sējuma 2871 sleja. Rīga: 1928.-1929.

[3] Arnolds Feiereizens. Noslēguma vārdi grāmatai Brennsohn, Isidorus: Die Ärzte Kurlands vom Beginn der herzoglichen Zeit bis zur Gegenwart, Riga 1929.

[1]

[2]

[3]