Izidors Brensons
| ||||||||||||||||
Izidors Brensons (Isidorus Brennsohn, 1854-1928) bija Latvijas ebreju izcelsmes ārsts ortopēds, antropologs un medicīnas vēsturnieks. Uzrakstījis Kurzemes (1902, 1929), Vidzemes (1905, 1922), un Igaunijas (1902,1922) ārstu biogrāfiskās vārdnīcas.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1854. gada 27. septembrī Jelgavas tirgotāja Īzaka Brenzona un viņa sievas Beiles-Doras Kreceres ģimenē. Mācījās Jelgavas vīriešu ģimnāzijā (1868-1875), pēc tam studēja Tērbatas universitātes medicīnas fakultātē (1875-1881). 1881. - 1883. gadā strādāja par Subates ārstu, līdztekus veikdams antropoloģiskos pētījumus, kas 1883. gada 31. janvārī noslēdzās ar Dr. med. disertācijas aizstāvēšanu Tērbatas universitātē par tēmu "Lietuviešu antropoloģija" (vācu: Zur Anthropologie der Litauer). 1883. gada 12. maijā Jelgavā apprecējās ar Klāru Hercenbergu.
No 1885. gada strādāja par ārstu ortopēdu Jelgavā, papildinot savas zināšanas Berlīnes (1884-1885, 1893), Leipcigas (1886) un Vīnes (1889, 1901) klīnikās. 1887. gadā nodibināja savu ortopēdijas un ģimnastikas dziedniecības iestādi Jelgavā, 1906. gadā ortopēdijas iestādi Dzintaros (tolaik Edinburgā, Rīgas Jūrmalā). Publicēja klīnisko gadījumu aprakstus Berlīnes un Pēterburgas medicīniskajos žurnālos un vāca ziņas par Baltijas zemju ārstiem kopš viduslaikiem līdz 20. gadsimtam, kuras apkopoja bibliogrāfisku vārdnīcu veidā. Bija Kurzemes literatūras un mākslas biedrības loceklis.[1]
1907. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, strādāja Jūrmalā, bija ortopēdijas konsultants Rīgas Sarkanā krusta slimnīcā (1914-1915).[2]
Pēc Pirmā pasaules kara strādāja Rīgas kara slimnīcā (1919-1921). Viņa pēdējā publiskā uzstāšanās bija 2. Latvijas ārstu kongresā 1928. gada 7. septembrī ar runu "Skices no senās Kurzemes medicīnas dzīves". Miris 1928. gada 31. decembrī Rīgā, apglabāts Jaunajos ebreju kapos. Bēru runas teica Ebreju ārstu apvienības priekšsēdis M. Hiršbergs un Rīgas praktizējošo ārstu biedrības prezidents H. fon Hedenštrēms (v. Hedenström).[3]
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Zur Anthropologie der Litauer. Dorpat, 1883
- Zur Casuistik der Myositis ossificans multiplex (progressiva). Berliner klinische Wochenschrift 29, ss. 1163-1165 (1892)
- Ueber die Frühsymptome und die heutige Behandlung der tuberculösen Wirbelentzündung. St. Petersburger medizinische Wochenschrift 18, ss. 463-468 (1901)
- Die Aerzte Kurlands von 1825–1900. Mitau, 1902
- Ein Fall von Einrenkung der vordern Schulterluxation nach Riedel. Berliner klinische Wochenschrift 40, s. 281, 1903
- Die Tuberkulinbehandlung der chronischen Lungenschwindsucht; Bemerkungen. St. Petersburger medizinische Wochenschrift 32, ss. 191-199, 1907
- Die Beziehungen der Rückgratsverkrümmungen zur Schule. St. Petersburger medizinische Wochenschrift 35, ss. 281-285, 1910
- Brennsohn, Isidor: Die Ärzte Kurlands vom Beginn der herzoglichen Zeit bis zur Gegenwart ein biographisches Lexikon ; nebst einer historischen Einleitung über das Medizinalwesen Kurlands. (2 Ausg). Riga, 1929
- Die Aerzte Livlands von den ältesten Zeiten bis zur Gegenwart ein biographisches Lexikon ; nebst einer Einleitung über das Medizinalwesen Livlands. Mitau, 1905
- Die Aerzte Estlands vom Beginn der historischen Zeit bis zur Gegenwart ein biographisches Lexikon ; nebst einer historischen Einleitung über das Medizinalwesen Estlands. Riga, 1922
- Zwei Fälle von chronischer ankylosierender Wirbelversteifung. Münchener Medizinische Wochenschrift 69, ss. 117; 787, 1922
- I. Brennsohn: Auszüge aus seinen "Erinnerungen an die Studienjahre in Dorpat 1875 - 81". Eesti Arst 12, 1927
- Sketches of My Life, Especially of my Youth[novecojusi saite].
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Aurimas Andriušis, Arnis Vīksna. Latvių medicinos istorikui, lietuvių antropologijos tyrėjui Izidoriui Brensonui – 150 metų. Medicina (Kaunas). Vol. 40 (9), 2004. - 912-6 lpp. [1]
- Arnis Vīksna. Поиски архива И.И. Бренсона. Из истории естествознания и техники Прибалтики, том 6. Рига: Зинатне, 1980.- 162-166 pp.
- Arnis Viksna. Pa ārstu takām. Riga: Avots, 1990.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «[[Jānis Stradiņš]]. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība (1815-1939) – zinātņu akadēmijas aizsākums Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 8. aprīlī.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas II sējuma 2871 sleja. Rīga: 1928.-1929.
- ↑ Arnolds Feiereizens. Noslēguma vārdi grāmatai Brennsohn, Isidorus: Die Ärzte Kurlands vom Beginn der herzoglichen Zeit bis zur Gegenwart, Riga 1929.
|