Izopropanols
| Izopropanols | |
|---|---|
  Izopropanola struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | (CH3)2CHOH |
| Molmasa | 60,10 g/mol |
| Blīvums | 780 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 185 K (-88 °C) |
| Viršanas temperatūra | 355 K (82 °C) |
Izopropanols (2-propanols, izopropilspirts, (CH3)2CHOH) ir vienkāršākais otrējais spirts. Tas labi šķīst ūdenī (veido azeotropo maisījumu), un to lieto kā šķīdinātāju.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izopropanolu lielākoties iegūst, hidratējot propēnu. Izopropanolu ir iespējams oksidēt par acetonu. Izopropanols ir viens no diviem propanola izomēriem, otrs izomērs ir 1-propanols.
Reakcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Izopropanolu var oksidēt (vai dehidrogenēt) par acetonu, par oksidētājiem var lietot hromskābi, par dehidrogenēšanas katalizatoru var lietot vara katalizatoru:
- (CH3)2CHOH + 0,5O2 → (CH3)2C=O + H2O
- Bromēšana par 2-brompropānu ar fosfora bromīdu (PBr3):
- (CH3)2CHOH + PBr3 → (CH3)2CHBr + POBr + HBr
- (CH3)2CHOH → CH3CH=CH2 + H2O
- Reakcijas ar aktīviem metāliem, veidojot izopropoksīdus:
- 2(CH3)2CHOH + 2K → 2(CH3)2CHOK + H2
Reakcijas ar aktīviem metāliem notiek viegli. Lielāka praktiska nozīme ir mazāk aktīvu metālu (Al, Ti) propoksīdiem, tur reakcijas norisei ir nepieciešami katalizatori.
| ||||||||
